Vispirms Putins ar karu Ukrainā, pēc tam Tramps ar militārām avantūrām Venecuēlā un Irānā nodemonstrēja vairākas lietas. 

No tām skaudrākā, ka iepriekš bieži piesauktā noteikumos un nolīgumos balstītā starptautiskā kārtība praksē nedarbojas. ANO Drošības padomes valstis mierīgi un nesodīti apiet iepriekš panāktus mehānismus un vienošanās par miera procesu un kariem.

It kā nebūtu bijis Otrā pasaules karā, Apvienoto Nāciju un līdz banalitātei nodrāztā solījuma – nepieļaut destruktīvus un pašmērķīgus karus, kuros cieš valstis, ekonomikas un cilvēki. Tātad prakse parāda, ka attiecību sistēma, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara un vēlāk pēc PSRS un sociālistiskā bloka sabrukuma, vairs nedarbojas. Arī citām organizācijām, kas bija saistītas ar šo kārtību, tādām kā Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, pat NATO, tiek acīmredzami atvēlēta arvien tehniskāka loma. Baltā nama vadība acīmredzami ignorē Eiropas Savienības vadību, bet NATO ģenerālsekretāra galvenais instruments, lai uzturētu kaut kādu amata prestižu, ir personiskais šarms ierobežotajos kontaktos ar ASV prezidentu un izvairīšanās no jebkādiem tematiem, kas var sadusmot prezidentu Trampu.

Iegribu kari