Mediji uzsver, ka Izraēlu šobrīd vada labēji radikālākā valdība šīs valsts vēsturē. Bet ar plašiem iedzīvotāju protestiem šīs valdības centieni ierobežot tiesu varu pagaidām pamatīgi kavēti.

"Nu jau nogalināti divtik palestīniešu pret to skaitu, cik ebreju tika nogalināts uzbrukumā. Vai tas nav gana, lai apmierinātu savu vēlmi atriebties? Vai tad palestīniešu asinis nav tādā pašā krāsā?" Tā skanēja jautājums, ko "Latvijas Radio 4" raidījumā pieaicinātajiem ekspertiem par pašreizējo Izraēlas–"Hamās" karu vaicāja klausītājs. 

Viens no tā dēvētajiem ekspertiem biju es. Kāpēc "tā dēvētajiem"? Jo cilvēkiem riebjas šis vārds. Viņi negrib dzirdēt nianses, bet vienkāršus, viegli saprotamus un savam viedoklim atbilstošus pārspriedumus.

Ko nozīmē tāds jautājums? Tuvo Austrumu konflikta un tajā atskaņoto motīvu kontekstā šāds vaicājums ir apsūdzība. Tas pasaka, ka ebreji ir (turklāt nepamatoti) atriebīgi. Tā uzsvērts, ka palestīnieši ir pelnījuši līdzjūtību, bet ebreji ne tikai to nav pelnījuši, bet (un šis skan pārsteidzoši bieži) paši pie visa vainīgi.

"Vienkāršā cilvēka" balss

Nekas no šiem pārmetumiem nav jauns. Nosacīts jaunums ir tikai tas, ka arvien neslēptākā veidā un arvien plašākā mērogā Tuvo Austrumu konfliktu vērtē, balstoties labi pazīstamos aizspriedumos pret ebrejiem.