Veiksme ir vissliktāk izprastais faktors cilvēka, sabiedrības un pat veselu valstu dzīvē. Cilvēkam nav lemts izvēlēties, vai piedzimt Latvijā vai Ziemeļkorejā, Izraēlā, kas tagad gūst uzvaru pār savu lielāko naidnieku, vai Irānā, kas solīja iznīcību tiem, kas uzbruks, bet cieš varas elitei smagus zaudējumus. 

Nevar izvēlēties, vai piedzimsi milzīgajā un šķietami visvarenajā ASV, vai teritorijas un resursu ziņā vēl daudz lielākā, bet nabadzīgākā Krievijā; viens piedzimst demokrātijā ar iespējām izteikties, bet lielu nabadzību. Cits piedzimst turīgā Rietumu valstī, kas rūpīgi seko cilvēka vērtībām un demokrātijas kvalitātei, bet vēl cits – totalitārā diktatūrā, kur pat par piesardzīgu mutes pavēršanu var nākties samaksāt ar galvu.

Minēšu vienu veiksmes un neveiksmes gadījuma rakstura piemēru. Divas lielas un varenas reģionālās lielvaras apdraudēja divas mazākas valstis. Vienā gadījumā runa par Ukrainu (kas par mazu uzskatāma ļoti nosacīti un tikai šajā piemērā), kurai uzbruka Krievija. Otrā gadījumā runa par Izraēlu, kuru ilgstoši apdraudēja Irāna. Bet nu uzbrucējs un uzbrukuma mērķis mainījušies vietām.

Kampa lielāku kumosu, nekā spēja apēst