Analītiķi atzīmē, ka ir grūti salīdzināt pensionēšanās noteikumus valsts un privātajā sektorā, jo atšķiras iemaksu un izmaksu apjoms un ilgums pensiju fondos un darbinieku aizvietošanas apjoms.

Vairākas Francijas valdības pēdējos gadu desmitos ir centušās atcelt īpašo pensionēšanās plānu ar tā daudzajām kategorijām un ieviest vienotu standartu pensijām, taču nesekmīgi. 

Valsts pensiju sistēmas reforma ir viens no Emanuela Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem, taču tās īstenošana sadūrusies ar plašu sabiedrības slāņu pretestību. Valdība norāda, ka reforma, kuras īstenošanai agrāk bija pietrūcis politiskās gribas, ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un var sabrukt. Francijas arodbiedrībām, no kurām daudzas ir radikāli kreisi noskaņotas un gadu desmitiem bija radušas atbildēt uz pensiju sistēmas reformas mēģinājumiem ar streikiem, var nākties pārskatīt savu attieksmi. Analītiķi uzskata, ka arī prezidentam Makronam jāieņem elastīgāka nostāja domstarpību atrisināšanā.