"Raugoties uz situāciju, kāda veidojas pasaules dažādos reģionos, mums nav priekšā melnbaltu lēmumu pieņemšanas periods. Nebūs skaidru un vienkāršu atbilžu," tā intervijā "Latvijas Avīzei" saka Latvijas vēstniece Dānijā Inga Skujiņa.

Dāņu rakstnieks Pēters Hēgs teicis, ka grenlandiešiem ir trīssimt apzīmējumu vārdam "sniegs".

I. Skujiņa: Tā ir taisnība. Jo sniegs Grenlandē nemēdz būt viens. Aukstā dienā sasalis sniegs ir viens vārds. Saulainā dienā sniegs spīd, tam ir cits apzīmējums. Sniegs var būt zilganos, var būt siltos toņos, un katrai niansei ir atsevišķs vārds grenlandiešu valodā. Aizbraucot uz Grenlandi, saproti, kāpēc. Vēstnieka pienākumos regulāri braucu uz Grenlandi, jo nevaru strādāt un runāt par to, kur neesmu bijusi. Aizbraucu, tiekos ar cilvēkiem – universitāšu, nevalstisko organizāciju, pašvaldības pārstāvjiem, uzņēmējiem, politiķiem. Manā ieskatā – ja nav personīgo sakaru, iespaidu un zināšanu, nevar būt kvalitatīvs darbs.

ASV valsts galvai Donaldam Trampam ir viens vārds lielajai salai – ledus gabals. Kā tur un Dānijā atbalsojas amerikāņu prezidenta tieksme pārņemt Grenlandi Savienoto Valstu valdījumā? Latvijas Televīzijas ziņu sižetā Kopenhāgenā uzrunātie garāmgājēji nevēlējās pat runāt par šo tematu...

Grenlandieši ir cilvēcīgi emocionāli nobijušies. Nav zināms, kas notiks tālāk, un varam iedomāties tikai sevi šai neskaidrā situācijā. Dāņu noskaņojums, domāju, nedaudz citāds. Tā ir aizvainojuma sajūta, kā tuvs sabiedrotais un sadarbības partneris rīkojies. Tie nav tukši, skaļi vārdi. Dānija eksportē un tās redzamās globālās kompānijas strādā kopā ar Ameriku, dāņi nekautrējas sacīt, ka amerikāņiem jāparaugās, kas no ikdienā izmantotā nāk no Dānijas. Viņi jūtas nodoti! Sāpīgākais ir komunikācijas veids, kā tiek nodota ziņa. Caur sociālajiem medijiem, caur virsrakstiem.