Pagājušonedēļ atentātā nogalinātais ASV konservatīvā spārna aktīvists Čārlijs Kērks bija spilgta, bet vienlaikus pretrunīga figūra – prasmīgs runātājs, kurš ar savu radikālo retoriku prata aizraut tūkstošiem jauniešu, vienlaikus iemantojot arī asus kritiķus.
Viens no tiem – 22 gadus vecais Tailers Robinsons – pavērsa ieroci pret viņu pašu. Kādi bija slepkavības motīvi – amatpersonas vēl izmeklē.
Ar bažām skatos uz to, kā šobrīd pēc Kērka nāves viņa tēls jau tiek izmantots kā politisks ierocis, padarot viņu par mocekli un iebiedējot varas kritiķus – komiķus (Džimijs Kimels kā nesenākais piemērs), žurnālistus, tiesnešus. Prātā nāk kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas "Kalpones stāsta" antiutopija (HBO lieliskais seriāls "The Handmaid’s Tale"), kas parāda, kā fundamentālisma politika var pāraugt represīvā, cilvēktiesību – tostarp sieviešu tiesību – ierobežojošā sistēmā.
Kērks bija neapšaubāmi harismātisks, labs orators. Viņam izdevās kļūt par vienu no MAGA ("Make America Great Again") kustības sejām, palīdzot Donaldam Trampam tikt pie konservatīvo jauniešu balsīm, taču iemiesojot ultrakonservatīvās Amerikas "atgūtās varenības" sapni, viņš vienlaikus bārstīja puspatiesības un bīstamus naratīvus. Viņam izdevās veicināt to, ka kristīgais nacionālisms ASV no marginālas kustības kļuva par vienu no redzamākajiem un ietekmīgākajiem konservatīvo politikas strāvojumiem, kur reliģija tiek izmantota kā instruments politiskai un sabiedriskai varai. Kērks savu politiku un ideoloģiju balstīja stingrā Bībeles interpretācijā, evaņģēliskās vērtībās un ticībā, ka reliģijai, konkrēti kristietībai, jābūt sabiedrības un politikas dzīves centrā. Šo nostāju papildināja viņa atbalsts "Septiņu kalnu pravietojumam" ("Seven Mountains Mandate"), kas paredz kristiešiem kontrolēt septiņas sabiedrības sfēras – valdību, izglītību, medijus, kultūru, biznesu, ģimeni un reliģiju –, lai īstenotu savu redzējumu par "kristīgu sabiedrību".
Kērks līdz pēdējam turējās pie Trampa 2020. gada vēlēšanu mīta, ka vēlēšanas viņam nozagtas.
Šo nozagšanas versiju neskaitāmas reizes apgāza gan federālās, gan štatu tiesas, neatkarīgi vēlēšanu uzraugi un pat daļa amatpersonu no paša Trampa administrācijas.