Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmē Briselē pirmdien vienojās par stingrāku imigrācijas politiku, tostarp solidaritātes sistēmas ieviešanu, lai tuvākajos divos gados starp dalībvalstīm proporcionāli iedzīvotāju skaitam un ekonomikai sadalītu vismaz 30 tūkstošus to nelegālo imigrantu, kuri jau ieceļojuši ES.

Tam vajadzētu mazināt spiedienu uz valstīm, kurās ieceļotāju skaits jau tāpat ir milzīgs. Citām ES dalībniecēm būtu jāuzņem daļa ieceļotāju vai atteikšanās gadījumā jāmaksā 20 tūkstoši eiro par katru personu. Pēc Briseles sanāksmes kļuvis zināms, ka veselu virkni valstu tomēr nolemts uz laiku atbrīvot no imigrantu uzņemšanas saistībām.

Latvija šādu atlaidi gan pieprasījusi, bet, cik zināms, pagaidām nav saņēmusi. Latvijas Iekšlietu ministrijas paziņojumā pirmdien pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atgriešanās no Briseles teikts, ka ministrs "atkārtoti vērsa uzmanību uz Latvijas faktisko situāciju migrācijas jomā, uzsverot, ka pašreizējais Eiropas Komisijas izvērtējums, kas balstīts vienīgi statistikā, neatspoguļo patiesos izaicinājumus, ar kuriem Latvija sastopas ikdienā". R. Kozlovskis atkārtoti esot lūdzis piešķirt Latvijai izņēmumu attiecībā uz solidaritātes mehānismu. Latvija neesot gatava personu pārvietošanai vai finanšu iemaksām. "Šobrīd Latvija turpina dialogu ar Eiropas Komisiju, lai tiek izvērtēts un aprēķinos ņemts vērā Latvijas faktiskais ieguldījums četru gadu cīņā ar migrantu instrumentalizāciju uz ES ārējās austrumu robežas, tās izbūve, kā arī Latvijas atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem un no jauna pagaidu aizsardzības statusu saņemošo personu dinamika, kas ir ar pieaugošu tendenci," raksta Iekšlietu ministrija.

Polijai un citām valstīm izņēmuma statuss