Miera apstākļos nav iespējams labi sagatavoties karam, jo par visiem simts procentiem nav iespējams apvert, kā kara apdraudējuma situācijā mainās dzīve. 

Tā nav vienkārši "dzīves pagriešanās par 180 grādiem", tas ir daudz spēcīgāk un dziļāk. Ne velti mani paziņas Ukrainā stāsta, ka četrus gadus pilna mēroga kara laikā vēl ne reizi nav varējuši pienācīgi atpūsties. Kā aprast ar domu, ka cilvēks pēkšņi vienā brīdī palicis bez savas pajumtes, dzīvokļa vai mājas, kas, iespējams, paša rokām slieta desmit vai vairāk gadu garumā? Par to, cik neiespējami sadzīvot ar tuvinieku nāvi. Kā dzīvot tālāk vecākiem, kuru bērnus nogalinājuši Krievijas gaisa uzbrukumi?

Jautājums arī par daudz vienkāršākām lietām – vai karam iepējams sagatavot savu ģimeni, mājsaimniecību no praktiskā aspekta? Pirms kara – nē, jo tā īsti kara iespējamībai pirms tā sākuma notic vien retais un tādēļ vairums ļaužu saskaras ar dažnedažādām problēmām. Nezina, kā pagatavot ēst, ja nav gāzes vai elektrības. Nezina, ko darīt, ja krānā nav ūdens, kā uzlādēt telefonu.