Diez vai liela daļa ierēdņu padomājuši nedaudz dziļāk par jēdzienu "kara seku likvidēšana", daudzos gadījumos tas nav iespējams. 

Laiku pa laikam derīgi paprātot, varbūt pat paskaitļot, kādos mērogos būs nepieciešams un iespējams palīdzēt Ukrainai pēc kara, taču tas nav pats būtiskākais šobrīd. Tādēļ, ka lielākais militārais konflikts Eiropā pēc Otrā pasaules kara norisinās pilnā sparā bez pazīmēm par drīzu beigšanos. Nav jēgas tērēt laiku, rīkot apspriedes, gatavot kafijas galdus un spriest, kā kopīgi ar ukraiņiem atjaunosim sagrauto. Vismaz tam tagad jābūt saprotamam!

Kā lai nepiemin to, ka pavisam drīz pēc pilna mēroga karadarbības sākuma dažādu valstu augsta ranga pārstāvji ar milzu pārliecību runāja par to, kā šīs valstis plāno iesaistīties kara posta likvidēšanā. Atceroties to, var vienīgi paust izbrīnu par šo amatpersonu un viņu plašā padomnieku pulka kompetenci un izpratni par reālo situāciju. Tomēr tā bija realitāte. Pateicoties tai, esam nonākuši līdz šā brīža situācijai.

Vai bija jēga kalkulēt, kā tiks atjaunota Mariupole? 

Nav šaubu, ka vairums augstā līmeņa ierēdņu diezin vai padomājuši nedaudz dziļāk par jēdzienu "kara seku likvidēšana". Par to, ka daudzos gadījumos tās nav iespējams likvidēt. 

Kaut vai atdot bērniem viņu kritušos tēvus, sievām vīrus, mātēm dēlus. Tas vienkārši nav saprasts. Eiropas Savienība, protams, strādā pie paplašināšanās plāna, ir par to atbildīgais ministrs. Tas labi. Taču kādēļ neesam nonākuši līdz izpratnei, ka savienībai šobrīd vēl vairāk nepieciešama struktūra, kas atbildētu par kara vešanai nepieciešamo lietu ražošanu, piemēram, artilērijas šāviņiem, FPV droniem un visu pārējo?