Vairāk nekā 40 gadus ilgušais aukstais karš starp Irānu un Izraēlu ir pārgājis karstajā fāzē. Atšķirībā no 2024. gada, kad triecienu apmaiņa starp divām valstīm norima, šī gada 13. jūnija Izraēlas triecieni ājatollu režīma kodolprogrammas infrastruktūrai pārauga atklātā karā. 

Izraēlas premjerministrs Bendžamins Netanjahu paziņoja, ka Irānas spējās ir saražot deviņas kodolbumbas. Kā viens no Izraēlas argumentiem – Irāna ražo urānu, kas bagātināts līdz 60%, kas ir augstāks bagātināšanas līmenis nekā valstīm bez kodolieroču programmām, tādējādi tas var kalpot par pamatojumu tam, ka Irāna pārkāpj savas kodolieroču neizplatīšanas saistības. Jā, var piekrist, ka no starptautisko tiesību skatpunkta Izraēlas darbības varētu būt uzskatāmas par agresiju. Tomēr ājatollu režīms gan vārdos, gan darbos nekad nav slēpis, ka šī režīma viens no galvenajiem mērķiem ir iznīcināt Izraēlu. Līdz ar to atomierocis ājatollu rokās ir uzskatāms par neatliekamu eksistenciālu draudu Izraēlai, kas kalpo par "casus belli" pamatu. Vilcināšanās, no Izraēlas vadības skatpunkta, būtu nepieņemama riska uzņemšanās Izraēlas tautai.