Pirms kaut kas top, ir iztēlē jāredz, kāds izskatīsies šis jaunais. Bez tā runas par nākotni ir tikai tāda gaisa tricināšana, ko mēs palaikam savu reizi darām visi. 

Bet ir cilvēki, kuriem iekšējā pārliecība, pieredze, vēstures zināšanas ļauj saglabāt skaidru redzi. Visvieglāk ir teikt: "Tā jau ir daudzi sapņojuši, bet nekas no tā nav iznācis." 

Un nevar iznākt, ja to pat nemēģina darīt, tikai runā vai noliedz. Arī par neatkarīgās Latvijas valsts nodibināšanu 1918. gadā un atjaunošanu pēc PSRS sabrukuma ļoti daudzi šaubījās, kaut gan tagad to noliedz.