Vācijā ar aizvien lielākām bažām runā par populistiskās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" ("AfD") straujajiem panākumiem, kas pēdējā laikā seko cits citam. Trauksmi par nozīmīgas Vācijas iedzīvotāju daļas noskaņojuma dreifēšanu galīgi ne tajā labākajā virzienā ceļ kā apskatnieki, tā valstī līdz šim tradicionāli dominējušo partiju politiskās aprindas.

"Vēlētāji grib"

Agrāk teju marginālā "AfD" aizgājušajā svētdienā svinēja uzvaru cīņā par Vācijas austrumu Saksijas-Anhaltes zemes ap 9000 iedzīvotāju lielās Ragūnas-Jesnicas pilsētiņas pilna laika mēra amatu. Partijai tā ir liela uzvara. Proti, desmit gadus pēc partijas nodibināšanas "AfD" pārstāvis varēs vadīt konkrētu pilsētiņu ("AfD" pārstāvji gan arī iepriekš bijuši pāris mazāku pašvaldību vadītāja krēslos, taču tie bija pagaidu vai uz brīvprātības principiem pieņemti amati). 51,13% balsu iegūšana Ragūnā-Jesnicā ir vēl viens panākums pēc tam, kad labējie populisti 26. jūnijā pirmo reizi izcīnīja landrāta jeb apgabala vadītāja amatu Zonebergas apgabalā Tīringenes zemē. Jāpiebilst, ka Vācijas parlamentā Bundestāgā "AfD" ir kopš 2017. gada; 2021. gada vēlēšanās ieguva 10% balsu un pārstāvēta 15 no 16 federālo zemju parlamentiem, kas savulaik arī daudziem bija liels pārsteigums. Partija, ko vieni klasificē kā galēji vai ultralabēju, bet citi kā labēji populistisku, savu popularitāti konsekventi audzē, izmantojot imigrācijas un islāma ietekmes apkarošanas saukļus, kam šajos laikos par labu nāk arī augošā inflācija un valdības plāni pārejai uz klimatu saudzējošu zaļo enerģiju. Vidēji Vācijā "AfD" jau atbalsta 19% vēlētāju, dažos Austrumvācijas reģionos pat 30%. Politologi spriež, ka tas ir kas dziļāks par mirkļa protesta noskaņojumu. "Vēlētāji grib šo partiju. Situācija ir nopietna," intervijā mediju grupai RND izteicies Vācijas Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras vadītājs Tomass Krīgers. Minētā partija aptaujās tagad ir vienādi populāra ar Olafa Šolca sociāldemokrātiem un atpaliek vienīgi no opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU).