"Zemnieku saeima": Lauksaimniecībā 2026. ir kārtējais smagais gads

Kopumā 2026. gads ir kārtējais smagais gads lauksaimniecībā, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsvēra, ka izejmateriālu cenas ir ļoti būtiski pieaugušas, bet lauksaimniecības produkcijas cenas ir vēsturiski vienā no zemākajiem līmeņiem. Tāpat viņa piebilda, ka kopš kara Ukrainā minerālmēslu cenas ir augstas un problēmas Hormuza šaurumā radījušas papildu spiedienu gan uz degvielas, gan minerālmēslu cenām. "Lai izaudzētu un novāktu ražu, ir vajadzīgs gan mēslojums, gan degviela. Bez tiem nevar iztikt. Jau kopš marta spiediens uz saimniekiem bijis ļoti liels," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vērtēja, ka laika apstākļi līdz ražas novākšanai bija salīdzinoši labi. "Pavasarī dažos reģionos bija sausums, bet pēdējā brīdī sāka līt un situācija izlīdzinājās. Gan ziemāji, gan vasarāji izskatījās salīdzinoši labi," teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Izņēmums bija Kurzeme, kur ziemāji pērn rudenī tika iesēti slapjā augsnē un arī slikti pārziemoja, norādīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka kopumā lietainā un vēsā vasara deva labu ražas potenciālu, taču lauksaimnieku cerība par sausu un saulainu augustu, lai varētu novākt izaugušo, nepiepildījās.

Viņa atzīmēja, ka ražas novākšana bija lietaina, līdz ar to būtiski pieauga graudaugu žāvēšanas izdevumi, kā arī pieauga degvielas patēriņš, kas bija nepieciešams darbam pārmitrajos laukos.

Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka šogad problēmas ir visās lauksaimniecības nozarēs. Kā piemēru viņa minēja graudkopības nozari. "Mūsu lielākā nozare ir graudkopība. Graudi un rapsis ir galvenie kultūraugi, kurus arī eksportējam. Raža ir labāka nekā iepriekšējos gadus, arī kvalitāte ir labāka, šogad ir vairāk pārtikas kvalitātes graudu. Uz ražas novākšanas beigām, kur slapjo apstākļu dēļ nevarēja tikt uz lauka, labas kvalitātes graudus iegūt vairs nevarēja," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka nākamā gada kultūraugiem patlaban jau vajadzētu būt iesētiem, taču apsēti ir apmēram 50% no paredzētā, tostarp "Zemnieku saeimas" aptaujas rāda, ka no plānotajiem ziemājiem apsēti tikai 40%, bet

vissliktākā situācija ir Kurzemē un Latgalē, kur apsēti tikai 20-30% ziemāju.

Jautāta, vai vēl izdosies palielināt apsēto ziemāju platības, Dzelzkalēja-Burmistre skaidroja, ka lauksaimniekiem bija lielas cerības uz labiem laikapstākļiem septembra beigās un oktobra sākumā, kā arī bija plānots, ka tiks sasniegti 60-70%, taču šīs cerības nepiepildījās, jo lietus nemitējās.

Dzelzkalēja-Burmistre sacīja, ka jau otro mēnesi lauksaimnieki vietām fiziski nevar uzbraukt uz lauka, bet tur, kur ziemāji tiek iesēti, tas darīts ar lielāku degvielas patēriņu un ne pārāk labi sastrādātā augsnē. "Pēdējos gados esam daudz izmantojuši minimālo augsnes apstrādi, zemi nearot. Taču šogad redzam, ka zemi ar daudz vairāk, jo uzarta tā ātrāk žūst un ātrāk ir iespējams to apsēt. Taču tas būtiski palielina degvielas patēriņu," pauda "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja.

Viņa skaidroja, ka mazākas ziemāju platības veicinās lielāku vasarāju sēju un zemāku kopražu nākamgad, kas raisīs vēl saspīlētāku finanšu situāciju lauksaimniecībā.

Dzelzkalējas-Burmistres vērtējumā problēmas šogad ir arī kartupeļu audzēšanā, kurā novākšanai patlaban vajadzētu iet uz beigām, taču slapjo apstākļu dēļ liela daļa ražas vēl ir uz lauka. Viņa norādīja, ka daļu kartupeļu ražas, iespējams, novākt neizdosies. Tāpat, viņasprāt, būs problēmas ar kartupeļu ražas uzglabāšanu, jo ilgstošo slapjo apstākļu dēļ tie ātrāk pūst.

Situācija nav visur vienāda, uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka reģionos ar vieglākām, smilšainākām augsnēm un agrīnākām šķirnēm raža jau ir novākta.

"Nav tā, ka mums nebūs ko ēst, taču līdz Jāņiem, visticamāk, savu kartupeļu vairs nebūs,"

viņa sacīja.

Runājot par pārējo dārzeņu ražām, Dzelzkalēja-Burmistre minēja, ka agrie dārzeņi, piemēram, sīpoli un ķiploki, ir novākti, bet raža ir slikta un tie slikti glabāsies. Tāpat rudens dārzeņu, piemēram, sarkano biešu, burkānu, brokoļu, ziedkāpostu un citu dārzeņu, raža patlaban tiek vākta.

Viņa atzīmēja, ka dārzeņu raža ir izaugusi apmierinoša, bet zemākās vietas ir izslīkušas, kā arī saimniekiem būs ļoti lieli izaicinājumi sekmīgi uzglabāt dārzeņus, tostarp to novākšana ir degvielas ietilpīga un šī gada slapjajos apstākļos degvielas patēriņš vietām ir dubultojies.

Septembra beigas un oktobra sākums ir arī kukurūzas novākšanas laiks. Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka kukurūzas raža būs laba un saimnieki cer, ka oktobris būs gana sauss un izaugušo varēs novākt.