Lai gan Valsts prezidenta piedāvājums galīgo lēmumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas atstāt nākamās Saeimas ziņā izpelnījies atzinību, pieļauju, ka tā īsti apmierināta nav neviena no pusēm. 

Vienuprāt, šādam kompromisam piekrist nevajadzētu, pēc citu domām, pati doma par izstāšanos bija nepareiza.

Droši vien divu frakciju – "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – piekāpšanās Edgara Rinkēviča viedoklim balstās uz to, ka šis viedoklis "per se" ir labākais, ko konkrētajā situācijā var darīt. Tādēļ šī teksta mērķis ir cits. Proti, vēlos atgādināt, ka, ja valsts vara pārāk dedzīgi ķeras pie iedzīvotāju privātās dzīves regulēšanas, pie t.s. vērtību jautājumiem vispār, nekas labs nesanāk nekad. Man šķiet, ka Latvijas vēsturē tam ir pietiekami daudz apliecinājumu. Vai nu regulējums ir pārāk vispārīgs un tādēļ ļoti plaši interpretējams, vai arī pārāk sīkumains.