Cilvēkiem ir raksturīgi kaut ko apšaubīt. Piemēram, mūsu planētas formu vai to, ka Elviss Preslijs ir miris. Vai to, ka vēlēšanas ir bijušas godīgas. 

Bez ironijas – normāla prakse. Turklāt – ja paveramies kaut uz pēdējiem gadiem – dažkārt šaubām bijis pamats. Piemēram, Gruzijā. Savukārt, ja runa ir par puslīdz funkcionējošām demokrātijām, pretenzijas visbiežāk bijušas nepamatotas. Kā tas bija ASV un Brazīlijā.

Un, protams, svarīgi nošķirt apzīmējumus "godīgas" un "atbilstošas likumiem, juridiski precīzas". "Godīgs" ir moralizējošs vērtējums. Ja to lieto, liela daļa juridiski korekti īstenotas vēlēšanas kāds var uzskatīt par negodīgām, jo konkurents varējis tērēt lielākus līdzekļus kampaņai, mediji pret konkurentu izturējušies labvēlīgāk, un vispār konkurents maldinājis elektorātu ar neizpildāmiem solījumiem. Un, jā, šādā izpratnē var arī teikt, ka konkurenti vēlēšanas ir "nozaguši". Normāli. Vienīgā t. s. sarkanā līnija – nemēģināt šo attieksmi demonstrēt ar fizisku spēku, kā to darīja Donalda Trampa piekritēji.

Cita lieta ir prasīt vēlēšanas atkārtot, jo to iznākums liekas netaisnīgs, lai gan vēlētājiem neviens nav traucējis savu gribu izteikt un balsis skaitītas pareizi.