Protams, nav runa par karu, Ukrainas pretošanos agresijai un tiekšanos panākt valstij pieņemamu mieru. 

Runa ir par informatīvo plūsmu piesārņojumu. Tramps teicis to, Tramps paudis šo, Hermanis komentē šo, Kulbergs izsakās par to. Nav jēgas kaut ko pārmest konkrētajiem cilvēkiem, kuri te pieminēti kā apkopojošs simbols. Slikti ir tas, ka informatīvās plūsmas sadalās būtībā divās straumēs. Vienā ir politiķu un politiski aktīvu "cilvēku ar viedokli" izteikumi, otrā – tas, kurš ar ko šķīries, kuram kāda depresija, kurš no "sabiedrībā zināmiem cilvēkiem" bijis "šokēts", kaut ko ieraugot uz ielas vai veikalā. Rodas iespaids, ka "pa vidu" nekā nav. Piemēram, nav zinātnes.

Lai gan, ja man būtu jāizvēlas, lielāka nozīme par, piemēram, pašvaldību vēlēšanām Rīgā aizvadītajā gadā bija amerikāņu pētnieku grupas secinājums, ka plastmasas mikrodaļiņas ietekmē RNS funkcijas. Ļoti vienkāršoti izsakoties, jau bija zināms, ka plastmasas daļiņas, kuras ir burtiski visur, nogulsnējas, teiksim, plaušās. Tas arī ir slikti, tomēr vēsts, ka plastmasa tiek klāt cilvēka organismam vēl, ja tā var formulēt, dziļākā līmenī. Un mēs patiesībā joprojām labi nesaprotam, ko tas nozīmē.