Politiķiem parunāt par latviešu valodas pozīciju stiprināšanu patīk. Jo īpaši priekšvēlēšanu periodā un ja nepieciešams uzsvērt savu patriotismu. Solīt palielināt finansējumu, piemēram, Latvijas kultūras vēstures zinātnei, ir riskanti. 

Pirmkārt, var atklāties, ka cienījamam kandidātam ir vājas zināšanas par šo tēmu. Otrkārt, finansējuma palielināšana kaut kam ir jau tā pierasta, ka publika to uztver skeptiski. Savukārt paust kvēlu atbalstu valsts valodai nemaksā neko.

Savukārt vēlētājiem latviešu valodas tēma priekšvēlēšanu debatēs var šķist nedaudz garlaicīga. Pirmkārt, neviens kandidāts pie pilna prāta neapšaubīs valsts valodas statusu. Otrkārt, daļā sabiedrības ir novērojama atziņa, ka latviešu valodas situācija uzlabojas. Jā, pirms desmit gadiem gadījās visādi, bet pēdējos gados "viņi" (proti, tie, kuriem valsts valoda nav dzimtā) nav tik agresīvi un augstprātīgi.

Neprecīzas ir abas tēzes, un