Politiku dažkārt salīdzina ar cirku. Manuprāt, paralēles īsti taisnīgas nav, jo cirkā gatavības smagi strādāt un riskēt ir vairāk. 

Tomēr nenoliedzami šie salīdzinājumi var sagādāt jautrus brīžus. Piemēram, izlasot "Latvijas Mediju" izdotajā grāmatā "Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888–1957", ka pirmā cirka ēka Rīgā atradusies zemes platībā, kur mūsdienās, protams, jau citā ēkā, mājo Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

Savukārt kontekstā ar priekšvēlēšanu laiku aktuāla šķiet šī grāmatā minētā epizode no cirka Latvijā agrīnā perioda. "Jēkabs Balodis, būdams cirka direktors, dažreiz izdomāja blēdības, lai pievilinātu skatītājus un gūtu lielākus ienākumus. Piemēram, viņš par lētu naudu esot nopircis nedresētu lauvu, un ļaudis, dzirdot lauvas rūcienus, pirka biļetes, jo domāja, ka izrādē būs dresēts plēsoņa. Protams, sekoja pamatīga vilšanās, taču nauda jau bija samaksāta."