Kā samērā neliela valsts var kļūt par vienu no militāri spēcīgākajām reģionā, kāda ir vietējās aizsardzības industrijas un pašu ražotā ekipējuma nozīme bruņoto spēku noturības veidošanā – par šiem un citiem šobrīd aktuālajiem jautājumiem drošības jomā civilo organizāciju eksperti pagājušajā nedēļā diskutēja Somijas vēstniecībā Rīgā.

Pasākuma organizatori bija Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF) un Ģeopolitikas pētījumu centrs, ar kura gādību izdota centra zinātniskā asistenta Zinta Sila brošūra "Institucionālās inerces slazdā: Latvijas un Somijas aizsardzības industrijas politikas attīstība". Autora akadēmiskās intereses ietver aizsardzības industriju, militārās tehnoloģijas, ceturtās paaudzes karadarbību un Austrumeiropas drošības jautājumus. Šai tēmai viņš pievērsies, jo līdz šim Latvijas aizsardzības industrija kopumā bijusi pētīta maz.

Pirmsākumi praktiski vienādās pozīcijās

Pētījumā lielākais uzsvars veltīts Latvijas un Somijas aizsardzības industrijas politikas attīstībai tieši pēdējo 30 gadu laikā, t. i., no no 1995. līdz 2025. gadam, īpašu uzmanību pievēršot institucionālajām sistēmām, kas veidotas industrijas izaugsmes veicināšanai, kā arī industrijas lomai valsts aizsardzības plānošanā.

Vienlaikus brošūras ievaddaļā rodami arī fakti par to, cik līdzīga aizsardzības politikas plānošana Somijā un Latvijā bijusi laikā līdz Otrajam pasaules kara sākumam. Somija neatkarību no Krievijas impērijas pasludināja 1917. gadā, savukārt Latvija – 1918. gadā. Starptautiski Somiju līdz pat Otrajam pasaules kara sākumam bijis pierasts uzskatīt par ceturto Baltijas valsti, un tā atradusies līdzīgā ekonomiskās attīstības un drošības līmenī. Galvenais ģeopolitiskais drauds Somijai tāpat kā arī Latvijai bija PSRS, bet reģionālā militārā sadarbība sagādājusi ievērojamus izaicinājumus.