Jau septiņos no rīta Romas katoļu draudzes kardināls Jānis Pujats cienījamā vecumā nereti pusskriešus dodas lejup pa stāvām, augstām koka trepītēm no trešā stāva mājokļa Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas palīgēciņā, lai vadītu dievkalpojumu un tad atkal kāptu augšā savā namā. 

Vakarā tāpat. Svētdienās mise pusdienlaikā. "Tā man laba vingrošana," saka Viņa Eminence, kurš nesen nosvinējis 95 gadu jubileju daudzu apsveicēju un vecā priestera cienītāju pulkā. Jānis Pujats arvien bijis liels draugs "Latvijas Avīzei" un turpina laikrakstu abonēt un lasīt – lai lasa uz veselību! "Savus sprediķus vienmēr uzrakstu. Ja rakstu, tas ir labi pārdomāts, un cilvēkiem svarīgi, lai no kanceles teiktais ir loģisks, saprotams un skaidri uztverams." Tas ir būtiski kā garīdzniekiem, tā klausītājiem, un viss saistās ar ticību Dievam.

"Šā tā dzīvojam," optimistiski attrauc Pujata kungs, kad jautāju par veselību. Kāds ir viņa ilgā mūža ceļojuma noslēpums, sirmais garīdznieks nezina. "Ar vārdu sakot, neviens nezina savas dzīves garumu. Kad Dievs pasauks, tad arī būs. Man iet jau deviņdesmit sestais, vai es novilkšu kādu gadu vēl, to neviens nepateiks," kardināls domīgi saka.