Vērtē postījuma apmērus

Vakar, dienu pēc postošās vētras, kas lielāko kaitējumu nodarījusi Zemgalē, lauksaimnieki, privātmāju īpašnieki, automašīnu īpašnieki, atbildīgie dienesti, apdrošinātāji, politiķi sāka izvērtēt sekas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar valdības sēdē sacīja – to, cik un kādā apjomā valsts varēs palīdzēt vētrā cietušajiem, valdība vērtēs pēc tam, kad tiks apzināti postījumu apmēri.

Premjers norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Iekšlietu un Zemkopības ministrijas kopā strādā, lai apzinātu postījumus. Tad valdība piedāvāšot piemērotu risinājumu. "Es domāju, ka tas ir zināms atgādinājums mums visiem valstī, ka klimata pārmaiņas notiek ne tikai Grieķijā un Spānijā, bet ekstremālie laikapstākļi var skart arī mūs," vēl piebilda premjers. Viņš vakar arī pats devās uz vētras skarto apkaimi – Zaļeniekiem Jelgavas novadā, Zelmeņiem un Augstkalni Dobeles novadā. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar taisnā ceļā no austrumu robežas apmeklējuma devās uz Dobeles novada Tērvetes pagasta Zelmeņu ciematu, lai apskatītu negaisa skartās vietas.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Dobeles novadā tikās ar iedzīvotājiem, kuru īpašumiem vētra un krusa nodarīja lielus postījumus. "Apmeklēju Dobeles novadu, vētras postījumi ir lieli. Cilvēki ir sašutuši par lēno palīdzību un koordinācijas trūkumu, sagaidu aktīvu pašvaldības un atbildīgo ministriju rīcību. Patlaban šī nav laba krīzes vadība," vakar tviterī bija ierakstījis prezidents.

Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks izteicies, ka zaudējumu apzināšana varētu prasīt apmēram nedēļu. Patlaban ar to nodarbojas Lauku atbalsta dienests (LAD), Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un citas organizācijas. Lai ziņotu par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, LAD aicina lauksaimniekus no šī gada 11. augusta LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā iesūtīt attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pirmdien un naktī uz otrdienu saņēmis 348 izsaukumus uz spēcīgā vēja un negaisa radīto postījumu vietām, un visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas, Latgales un Zemgales.

Viens cilvēks gājis bojā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pirmdien bija jāpalīdz vairākiem cilvēkiem, kuri cietuši no krusas, bet viens cilvēks gājis bojā. Veselības ministre Līga Meņģelsone LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka deviņos gadījumos dienests devies palīgā cietušajiem. 

Viens cietušais no gūtajām traumām nomiris. Vēl vairāki cilvēki traumas guvuši, krītot kokiem, bet trīs cilvēkus traumējusi krusa.

Kā informēja NMPD, Latgalē vienā no gadījumiem vētras laikā lūzušais koks uzkritis virsū vīrietim, smagi viņu traumējot. Brigādes mediķi teju stundu cīnījušies par vīrieša dzīvību, veicot reanimācijas pasākumus, taču traumas bijušas dzīvībai kritiskas un viņu nav izdevies glābt. Četros gadījumos cilvēkiem bija uzkrituši vētrā nolauzti lielāki koku zari, vienā gadījumā cietušajam pa galvu trāpījis norauts jumta gabals, bet trijos gadījumos cilvēki cietuši no lielajiem krusas gabaliem, strādājot atklātā vietā uz lauka. No šiem astoņiem cietušajiem pieci nogādāti slimnīcā, bet trijiem palīdzība sniegta uz vietas.

Dažviet sējumi nopostīti pilnībā

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, saka graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols. Pirmdienas negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei – Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. 

"Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat simts procentu," atzina Ozols.

 "Latrapa" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapši, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē, un tur vairs nav ko vākt," piebilda Ozols. Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, ko krusa sakapājusi.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs. "Situācija nav vienkārša, un jāsaka, ko nepaņēma pavasara sals un vasaras sausums, lielā daļā saimniecību šogad piebeidza krusa," sacīja "Latrapa" pārstāvis.

Lai arī situācija vēl joprojām tiek apzināta, Ozols minēja, ka vētras postījumi Latvijas kopražu ietekmēs daļēji, jo lielākie postījumi ir reģionāli. Vienlaikus viņš paredzēja, ka ievērojami būs cietusi graudu kvalitāte un pēcāk varētu būt vērojams pārtikas graudu iztrūkums, jo liela daļa novāktās ražas atbildīs lopbarības graudu standartiem.

Komentējot iespējamos zaudējumu segšanas veidus, Ozols sacīja, ka liela daļa saimniecību ir apdrošinājušās un līdz šim "Latrapam" ir informācija par pieteiktiem zaudējumiem aptuveni 6000–7000 hektāru platībā. Vienlaikus saimniecībās, kurās īpašumi nav apdrošināti, vētra un krusa Ozola ieskatā ir pielīdzināma katastrofai. 

"Nedomāju, ka kāda saimniecība var uzkrāt tādu drošības spilvenu, ar ko varētu šādus zaudējumus nosegt, jo ražas novākšana ir tikai pašā sākuma stadijā, 

un es gribētu teikt, ka Latvijā novāktās ražas apmērs varētu būt aptuveni 15–20 procenti," sacīja Ozols.

Postījumi mežaudzēs

Patlaban apzinātais mežaudžu postījumu apmērs vētrā ir aptuveni 1000 hektāri, lēš Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs. Īpaši spēcīga vētra un krusa bija Dobeles novadā – Tērvetē, Bukaišos, Augstkalnē, Gardenē, Jelgavas novada Vilces pagastā. "Joprojām notiek postījumu apzināšana, darbu apgrūtina pārvietošanās pa teritoriju, jo ceļi ir aizgāzti un nav vēl atbrīvoti no lauztajiem un gāztajiem kokiem," vakar teica Purs.

Vētras postījumi Dobeles novada Zelmeņos.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Dienestā skaidro, ka kopumā pirmdienas krusas un vēja bojājumos visvairāk ir cietusi Zemgales virsmežniecības teritorija. Samērā lieli postījumi konstatēti arī Vidzemes reģionā, kur plosījās spēcīgs vējš ar lietu. VMD uzsver, ka lauztie, gāztie un izšūpotie koki var radīt palielinātu bīstamību gan cilvēkiem, kas mežā strādā, gan arī aktīvās atpūtas cienītājiem, ieskaitot sēņotājus un ogotājus. Meža īpašnieki aicināti apsekot savus īpašumus un, konstatējot nozīmīgus postījumus, vērsties tuvākajā VMD mežniecībā.

Tērvetes dabas parks – neatgriezeniski sabojāts?

Dabas parks Tērvetē ir neatgriezeniski sabojāts, vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Ministrs sacīja, ka dabas parkā "viss vienkārši ir beidzies". Tērvetes dabas parku spēcīgais negaiss sasniedza pirmdien priekšpusdienā, 

vējš sagāzis kokus, sabojājot infrastruktūru – mazos rūķu namiņus, koka skulptūras un citus parka objektus. 

Parks ir slēgts līdz postījumu apzināšanai un bīstamo koku novākšanai.

Apdrošinātāji saņem pirmos pieteikumus

Apdrošināšanas kompānija "Ergo" ziņo, ka no pirmajiem apdrošināšanas atlīdzības pieteikumiem saistībā ar pirmdienas vētras un krusas kaitējumu 58% ir KASKO apdrošināšanā par automašīnām nodarītajiem bojājumiem, bet 42% – nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzības. KASKO atlīdzības pēc pirmdienas krusas un negaisa apdrošināšanas sabiedrībā "Ergo" patlaban pieteiktas 450 līdz 1000 eiro apmērā. Vētras un krusas nodarītie zaudējumi nekustamajam īpašumam izmaksu ziņā vidēji ir apjomīgāki – pieteiktās atlīdzības ir 900–2000 eiro. Vairumā gadījumu ēkām ir bojāti jumti – tos vai nu pacēlis, aizpūtis stiprais vējš, vai arī uz jumta uzkrituši koki. Tostarp 1700 eiro atlīdzība pieteikta par to, ka privātīpašumā vējš izrāvis vārtus un krītošie zari sabojājuši ēkas apmetumu, kā arī izsituši logu, bet citā ēkā 2000 eiro zaudējumi radušies vētras laikā plīsušas ūdens caurules dēļ, kas noplūdinājusi telpas.

Vētras postījumi.

Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Apdrošināšanas sabiedrībā "Balta" vakar informēja, ka otrdienas rītā ik minūti saņēmuši vidēji pa atlīdzības pieteikumam, kopējam atlīdzības pieteikumu skaitam ap plkst. 11 sasniedzot 167, no kuriem 87 pieteikumi ir KASKO, bet 80 – īpašuma apdrošināšanā. Atlīdzībās par vētras nodarītajiem zaudējumiem rezervēti vairāk nekā 315 000 eiro, tomēr "Baltas" pārstāvji norāda, ka patiesās izmaksas objektīvi varēs aplēst vien nedēļas otrajā pusē, jo zaudējumi joprojām tiek pieteikti un to apmērs novērtēts, taču jau tagad paredzams, ka tas pārsniegs pusmiljona eiro robežu. "Baltas" Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ainārs Puķe informē, ka, salīdzinot ar citām lielākām vētrām pēdējos gados, šogad īpaši daudz cietušas klientu automašīnas. 

Daļai auto bojājumi no krītošiem kokiem vai spēcīgās krusas ir tik nozīmīgi, ka transportlīdzeklis būs jānoraksta.

Apdrošināšanas kompānija "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) līdz otrdienas rītam bija saņēmusi 216 atlīdzības pieteikumus no klientiem Baltijā, tostarp 70 no Latvijas iedzīvotājiem par kopējo summu 1,2 miljoni eiro. Visvairāk pieteikumu – 34 – Latvijā ir par nekustamajam īpašumam nodarītajiem bojājumiem. Ēkām norauts vai daļēji nopostīts jumts, izsisti logu stikli, krusas sacaurumots ārsienu apmetums un nodarīti tamlīdzīgi nopietni bojājumi. Klienti pieteikuši arī 27 KASKO lietas par automašīnām izsistajiem vējstikliem un lukturiem, krusas graudu izveidotajām iedobēm uz jumta un motora pārsega, kā arī par vētras nesto priekšmetu un lauzto koku uzkrišanu uz transporta līdzekļa. Zemgalē pamatīgi cietuši arī labības lauki. Dienas laikā BTA saņēmusi deviņus pieteikumus, un septiņos no tiem ziņots, ka sējumi ir pilnībā iznīcināti.