VDI: Durvīs iespiestās Austrumu slimnīcas darbinieces nāvē vainojama darba aizsardzības pasākumu neveikšana

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) notikušā nelaimes gadījuma, kurā durvīs nāvējoši tika iespiesta slimnīcas darbiniece, cēlonis ir darba aizsardzības pasākumu neveikšana, secinājusi Valsts darba inspekcija (VDI).

Kā informēja VDI, noslēdzoties inspekcijas veiktajai nelaimes gadījuma izmeklēšanai, ekspertīzē konstatēts, ka durvis nebija pietiekami aprīkotas ar drošības sensoriem. Tie bija jāuzstāda tā, lai, cilvēkam esot bīstamajā zonā, durvis apstātos vai sāktu pretkustību, skaidroja VDI. Inspekcija norādīja, ka sensoru izvietojums nenodrošināja, ka durvis nesaspiež cilvēku. Durvis bija darbojušās vairākus gadus.

VDI skaidroja, ka jebkāda durvju nonākšana saskarsmē ar lietotāju vai darbinieku ir nepieņemama. Lai tas nenotiktu, darba devējam jāveic konkrēti pasākumi, kas ļautu izvairīties no nelaimes gadījuma un durvis lietot droši. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šie pasākumi nav veikti.

Traģēdija slimnīcā: bojā gājusī sieviete ieņēma nozīmīgu amatu.

Normatīvajos aktos darba devējam noteikts pienākums aprīkot kustīgās daļas ar drošības ierīcēm, kas pasargātu darbinieku no nonākšanas bīstamajā zonā vai apstādinātu šīs ierīces. Inspekcija arī norādīja, ka ir regulas, kas nosaka, kā šādas durvis jāaprīko.

Atbildot uz jautājumu par iespējamo ražotāja atbildību, VDI skaidroja, ka durvju lietotājam, šajā gadījumā RAKUS, ir virkne pienākumu. Inspekcijas ieskatā nevar runāt par ražotāja atbildību, ja sensori izvietoti neatbilstoši vai nepietiekami.

Visus izmeklēšanas materiālus VDI pārsūtīs Valsts policijai, kas tos izmantos par šo negadījumu sāktajā kriminālprocesā daļā par darba aizsardzību un darba devēja atbildību.

Paralēli pret darba devēju sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par darba aizsardzības pasākumu neveikšanu. VDI skaidroja, ka par šo pārkāpumu paredzēts administratīvais sods - naudas sods. Tā apmērs jāizvērtē atbilstoši soda amplitūdai.

VDI arī pieņēmusi lēmumu citās ārstniecības iestādēs veikt preventīvas pārbaudes un informēt tās par nepieciešamību pārskatīt durvju atbilstību, jo šādas durvis varētu būt arī citās iestādēs. Inspekcija jau uzrunā slimnīcas un aicinās tās pārskatīt durvju atbilstību, veikt apkopes un pārliecināties, vai visi drošības pasākumi ir izpildīti.

Inspekcija uzsvēra, ka, uzstādot šādas durvis, jāpārliecinās par to atbilstību visiem standartiem un drošības prasībām. Tāpat jāpārliecinās, vai drošības sensori, pat ja tie ir uzstādīti, tiešām darbojas.

VDI norādīja, ka no Austrumu slimnīcas saņemti daudzi un dažādi skaidrojumi, kuros slimnīca galvenokārt paudusi, ka atbildība nav tās pusē. Slimnīca nav piekritusi inspekcijas noteiktajam nelaimes gadījuma cēlonim. VDI Austrumu slimnīcas sniegto viedokli ir analizējusi, izvērtējusi un ņēmusi vērā.

VDI pārstāvji atzīmēja, ka slimnīca neignorē prasības un nenoraida VDI uzstādījumus - inspekcija un RAKUS sadarbojoties.

Kā LETA norādīja Austrumu slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lineta Mikša, slimnīca nedrīkst atklāt, vai bojāgājušās darbinieces tuviniekiem izmaksātas kādas kompensācijas. Mikša arī sacīja, ka slimnīca nav saņēmusi VDI aktu un lietas materiālus, tāpēc patlaban nevar komentēt VDI secinājumus.

Kā vēstīts, VDI nelaimes gadījuma izmeklēšanu bija pagarinājusi līdz 27. septembrim. Inspekcijas pārstāvis Dainis Deigelis iepriekš skaidroja, ka bija saņemti durvīm nozīmēto ekspertīžu rezultāti un ar secinājumiem iepazīstināti arī Austrumu slimnīcas pārstāvji, kuri snieguši savus paskaidrojumus.

Slimnīcas paskaidrojumi un papildu informācija bija apjomīga, tādēļ bija nepieciešamība tos rūpīgi izvērtēt kopsakarā ar ekspertīžu rezultātiem un pārējo izmeklēšanā iegūto informāciju bija iemesls izmeklēšanas termiņa pagarināšanai.

Savukārt RAKUS Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lineta Mikša iepriekš skaidroja, ka slimnīca nodrošina staru terapijas pakalpojumu nepārtrauktību un pacientiem nepieciešamās procedūras tiek organizētas atbilstoši medicīniskajām indikācijām un pieejamajiem resursiem.

Slimnīca tolaik norādīja, ka nevar sniegt detalizētus komentārus par konkrēto nelaimes gadījumu, kamēr notikušā apstākļus vērtē tiesībsargājošās un citas kompetentās institūcijas.

Tā kā Austrumu slimnīca ir kritiskās infrastruktūras objekts, drošības apsvērumu dēļ tā nevarot publiski sniegt detalizētu informāciju par konkrētu telpu pieejamību un izmantošanas režīmu, tostarp par konkrēta staru terapijas kabineta atvēršanu vai darbības atsākšanas termiņiem. Slimnīca arī nesniedz informāciju par infrastruktūras elementu tehnisko stāvokli, drošības sistēmām, pārbaužu biežumu un citiem tehniskajiem risinājumiem.