Noteikumi, ar kuriem Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas, ir uzskatāmi par vienkāršas cieņas izrādīšanu ārvalstniekam pret Latvijas valsti, sabiedrību un kultūru. 

Tā vakar preses konferencē pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma pasludināšanas par apstrīdēto normu sacīja ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Viņš norādīja, ka ST spriedumā ir atziņa par to, ka Latvijā var uzturēties tikai tāds ārvalstnieks, kurš nerada apdraudējumu Latvijas valstij un tās sabiedrībai.

Satversmes tiesa vakar paziņoja spriedumu, par atbilstošu valsts pamatlikumam atzīstot normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. ST atzina, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts spēkā esošajā redakcijā atbilst Satversmei. Tiesa secināja, ka pēc būtības apstrīdētā norma, skatot to sistēmiski kopsakarā ar citām tiesību normām, sniedz Krievijas pilsoņiem reālu iespēju iegūt jaunu tiesisko pamatu, lai turpinātu uzturēties Latvijas teritorijā, ja vien pati persona ir motivēta veikt tam nepieciešamās darbības. Tādējādi šīm personām ir nodrošināta iespēja turpināt uzturēt jau izveidojušās sociālās saiknes.