Finansējumu aizliegts izlietot: Privātām vajadzībām, dāvanām un ziedojumiem, tabakai un alkoholam, pārmērīgi dārgu preču iegādei.

Saeimā plašāk pārstāvētās partijas un to apvienības, kurām ir arī lielāks valsts budžeta finansējums, šogad vairāk tērējušas konferencēm, semināriem un pētījumiem – tieši tam, kam bijušais Valsts prezidents Egils Levits ieteica izlietot piešķirtos budžeta līdzekļus. 

Ne tik ietekmīgie politiskie spēki, kuri no valsts saņem mazāk, šo naudu taupa nākamajām vēlēšanām, kas, sākot no 2024. gada, notiks trīs gadus pēc kārtas. Nākamgad būs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, 2025. gadā – pašvaldību vēlēšanas, bet vēl pēc gada – Saeimas vēlēšanas. Šis ir viens no retajiem gadiem, kad nenotiek vēlēšanas un partijām nav tik daudz vajadzību.

No Saeimā pārstāvētajām partijām vislielāko valsts finansējumu saņem "Jaunā Vienotība" ("JV"), kurai piešķirta maksimālā summa – 992 000 eiro gadā, bet vismazākais finansējums no politiskajiem spēkiem, kas iekļuva parlamentā, ir partijai "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") – tā saņem 442 244 eiro gadā. Valsts finansējums ir vēl sešiem politiskajiem spēkiem, kas pārvarēja 2% barjeru, bet neiekļuva Saeimā.