Ja cilvēks galīgi nesaprot, lai gadiņu pasēž cietumā, vismaz tā laikā neapdraudēs citus.

Nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas lielā reibumā, situācijas uzlabošanai nepieciešams domāt par vēl bargākām sankcijām, – tā septembra sākumā, runājot ar Saeimas deputātiem parlamenta Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, teicis ģenerālprokurors Juris Stukāns. 

Pagājušā gada novembrī spēkā stājušies Krimināllikumā grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu 1,5 promiļu reibumā, viņaprāt, izrādījušies nepietiekami, pat neskatoties uz to, ka par to var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam un transporta līdzekļa konfiskāciju.

Ģenerālprokurors uzsvēris – katru dienu aptuveni desmit vadītāji tiekot pieķerti braucam reibumā, un līdz šim piespriestie sodi, kā arī automašīnas konfiskācija ievērojami nesamazinot šos pārkāpumus.

J. Stukāns rosina apsvērt ieviest Krimināllikuma grozījumus, kas paredzētu faktiski visos gadījumos stipri iereibušiem šoferiem noteikt brīvības atņemšanu un papildus arī tiesību atņemšanu un naudas sodu: "Paredzēt tādu atbildību, kad faktiski visos gadījumos tiek piemērots brīvības atņemšanas sods, piemēram, 15 dienas vai mēnesis, to katrā gadījumā vērtētu. 

Tāpat mūsu priekšlikums ir atteikties no daļas alternatīvo sodu." Ja deputāti nebūtu ar mieru atbalstīt šādu piedāvājumu, tad ģenerālprokurors rosina sodiem noteikt minimālo robežu.