Pēdējo dažu gadu valsts klaji paustā neapmierinātība ar komercbanku kreditēšanas politiku un tās sekām nepietiekamajā investīciju apjomā un attiecīgi arī valsts ekonomiskās attīstības tempa bremzēšanā sāk dot rezultātus – abas puses sāk argumentēti analizēt Latvijas kreditēšanas tirgu un tā iespējas. 

Tā, piemēram, pagājušā gada nogalē Latvijas Banka (LB) nāca klajā ar ikgadējo finanšu pieejamības pārskatu. Tajā tika konstatēts, ka uzņēmumiem (izņemot finanšu jomas uzņēmumus) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums Latvijā 2023. gada vidū bija vēsturiski zemākajā līmenī – 27,1% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonas valstīs. Analizējot situāciju, LB nonāca pie secinājuma, ka Latvijā potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaits ir 25 tūkstoši un tiem potenciāli varētu izsniegt apmēram divus miljardus eiro kredītos, kas dotu pamatīgu piešprici ekonomikas attīstībai. Vienlaikus 

Latvijas Banka atzina problēmas ar Latvijas uzņēmumu finansiālo veselību, kas tiem traucē saņemt kredītus, piemēram, to, ka katrs trešais Latvijā strādājošais uzņēmums ir ar negatīvu pašu kapitālu, 

proti, uzņēmuma saistības pārsniedz īpašnieku ieguldītā kapitāla vērtību. To vai citu iemeslu dēļ finansiāli ierobežoto uzņēmumu daudzums (tādi, kas mēģinājuši saņemt kredītus, bet nav spējuši tos saņemt) Latvijā apmēram divas reizes pārsniedz gan Igaunijas, gan arī ES valstu vidējo līmeni, lai gan ir tuvs Lietuvas līmenim. Te gan jāpiebilst, ka Lietuvai šāds finansiāli ierobežoto uzņēmumu daudzums nav liedzis panākt straujāko ekonomisko izrāvienu Baltijas valstīs pēdējo desmit gadu laikā. Kopumā LB pārskats pauž secinājumu, ka vājās kreditēšanas galvenais cēlonis ir konkurences trūkums banku sektorā.