Apsūdzētā pēdējais vārds bija ļoti emocionāls: "Esmu dzimis un audzis Latvijā. Latvijas patriots. Cienu savu zemi un valsti."

Kurzemes rajona tiesa Liepājā 60 gadus vecajam Harijam A. piesprieda septiņu gadu cietumsodu par slepkavību. Kādi notikumi tad risinājās šā gada 17. februārī Liepājā, kas sagrieza kājām gaisā visnotaļ inteliģentā, draudzīgā, izpalīdzīgā un dievticīgā liepājnieka dzīvi?

Harijam piezvanījis paziņa Zigmunds, kurš piedāvājis iedzert. Zigmunds nopircis vīnu. Kur radies, kur ne, klāt piemeties trešais: 49 gadus vecais Arnis S., kuru visi saukuši par Koškinu. Traģēdija notikusi ostmalā, zālienā, iepretim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļai. Kā tiesā liecināja Zigmunds, kādas divas stundas bija jau dzēruši. Sācies ar jokiem un beidzies ar krieviem. Koškins jau bijis atlaidies zālienā. Liecinieks precīzi nedzirdējis, bet sapratis, ka draugiem ir pretēji viedokļi par krieviem. Koškins, kura māte ir latviete, bet tēvs ukrainis, esot kaut ko runājis par krieviem, un Harijs kļuvis dusmīgs, nosaucis Koškinu par krievu. Vispirms pacīnījušies pa zāli, bet tad Apšinieks izvilcis nazi. Zigmunds teicis, lai liekot atpakaļ. Šo nazi iepriekš viņš bija redzējis kopējā sēņošanā. Pašu dūrienu neesot redzējis. Iepriekš citās reizēs kompānijā esot bijuši arī krievi, Zigmunds neesot novērojis, ka Harijam pret krieviem būtu bijis naids. Kopā arī sēņojuši.