Valka ir jau otrā Latvijas pašvaldība pēc Rēzeknes, kuras finanšu situācija tiek vētīta valdības līmenī. Taču tieši tāpat kā savulaik Rēzeknē, Valkas pašvaldība nepiekrīt Finanšu ministrijas (FM) uzstādītajai diagnozei un norāda arī uz valsts vainu šādas situācijas radīšanā. 

Atšķirībā no Rēzeknes, kuras finanšu grūtības nobrieda samērā strauji, Valkas problēmas uzrūgušas ilgākā laika periodā – pilsētas izdevumi un ieņēmumi atrodas zem Finanšu ministrijas lupas jau kopš 2024. gada, kad pilsēta bija spiesta ņemt īstermiņa aizņēmumu no valsts budžeta situācijas glābšanai, taču problēmas sākušās vēl iepriekšējos gados. Pašreizējā situācija, kuru finanšu ministrs Arvils Ašeradens raksturoja kā "nepatīkamu un nevienkāršu", ir tāda, ka pilsētas saistību apjoms pārsniedz divus miljonus eiro un pilsēta regulāri kavē rēķinu un nodokļu apmaksu. Turklāt apmēram pusmiljona eiro lieli parādi ir jānomaksā tuvākajā laikā un, kā izteicās Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, pašvaldības telefoni katru dienu ir karsti no piegādātāju zvaniem, kas zvana un prasa, kad pašvaldība apmaksās rēķinus.

2025. gadā pilsēta gan pārdeva katlumāju un guva vienreizējus ienākumus gandrīz pusmiljona eiro vērtībā, taču to pietika tikai aktuālo rēķinu un nodokļu nomaksai – pilsētas kopējais parādu apjoms nesamazinājās, bet FM pārmet, ka pat situācijā, kad bijuši papildu ieņēmumi, pašvaldība nodokļus maksājusi ar termiņa nokavējumu.

Norāda uz iedzīvotāju parādiem