Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pēc kura iniciatīvas pirmo reizi jaunievēlētajiem pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, intervijā Latvijas Televīzijā šonedēļ teica: "Es šo satraukumu nesaprotu. Nepārspīlēsim šīs bažas, jo sistēma ir ļoti precīzi definēta." 

Kamēr pašvaldības amatpersona nav saņēmusi pielaidi, tā nevar iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tad to darīs tā persona domes vadībā, kurai pielaide jau būs, "un darbs notiks", sacīja E. Rinkēvičs LTV raidījumā "Viens pret vienu".

Tāpat ir skaidri noteiktas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra tiesības gadījumos, kad kāda domes vadošā amatpersona pielaidi nav saņēmusi. Ministrs var pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, ja domes priekšsēdētājs neievēro vai nepilda normatīvo aktu prasības, domes lēmumus vai tiesas spriedumus. Pēdējās ziņas, ko ministrs Raimonds Čudars ("JV") bija saņēmis no kompetentajām drošības iestādēm, kas lemj par pielaides piešķiršanu, liecināja, ka jau vismaz desmit pašvaldību amatpersonas speciālās atļaujas ir saņēmušas. Nākamās nedēļas sākumā būs jaunākā informācija, "Latvijas Avīzei" sacīja R. Čudars.

Process var ilgt līdz astoņiem mēnešiem

Likums nosaka, ka ne vēlāk kā mēneša laikā pēc priekšsēdētāja un viņa vietnieku ievēlēšanas amatā pašvaldība nosūta pieprasījumu drošības iestādei, kas šajā gadījumā ir Valsts drošība dienests, par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu. Iesniegumam ir jāpievieno personu aizpildītas un personīgi parakstītas anketas, kuras ievietotas slēgtā aploksnē. Pārbaude drošības iestādei ir jāveic trīs mēnešu laikā, bet objektīvu iemeslu dēļ to var pagarināt vēl par trīs mēnešiem. Atteikumu izsniegt pielaidi persona var apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā, bet, ja šī iestāde to uzskata par pamatotu, tad domes amatpersona var vērsties Administratīvajā apgabaltiesā, kurai lieta ir jāizskata divu mēnešu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.