Šā gada sākums Latvijā nācis ar vairākiem traģiskiem ugunsgrēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau iepriekš ziņojis, ka ugunsnelaimju skaits salīdzinājumā ar citiem gadiem nav īpaši lielāks, taču šogad ir daudz ugunsgrēkos bojāgājušo.  

Aukstais laiks problēmu vēl vairāk saasina – cilvēki pārkurina mājas vai izmanto nepiemērotus sildītājus, un tas arī veicina ugunsgrēku risku. Par šiem un citiem jautājumiem "Latvijas Avīze" iztaujāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Jāni Grīnbergu un Prevencijas pārvaldes priekšnieci Ilzi Dāmi. J. Grīnbergs: "Ugunsgrēku skaits pēdējos gados ir stabils. Aukstais laiks gan radījis smagākas sekas: pērn janvārī ugunsgrēkos gāja bojā četri cilvēki, bet šogad jau 17. Tas izskaidrojams ar ugunsdrošības normu, prasību un pasākumu neievērošanu. Tas gan nav visos gadījumos – ir arī nelaimes gadījumi, kuru iemeslus vēl skaidro Valsts policija, tomēr lielākajā daļā gadījumu ugunsgrēku iemesli ir neatbilstoši ekspluatētas krāsnis, citas apkures ierīces, netīrīti dūmvadi, neatbilstoša sildāmo elektroierīču lietošana, nepareiza rīcība ar kurināmo un pelniem."

I. Dāme: Bieži izsaukumos redzam, ka nav uzstādīti dūmu detektori vai dūmu detektors it kā mājās ir, bet stāv plauktiņā vai pielikts, bet nav baterijas iekšā vai nav nomainīta baterija. Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem dūmu detektoriem cilvēku mājokļos ir jābūt, un tā ir pašu cilvēku atbildība. Sociālajos medijos mēs redzam, ka pēc nelaimēm cilvēki viens otru aicina uzstādīt dūmu detektorus.

Dūmu detektori cilvēku mājokļos ir obligāti, bet vai to kāds kontrolē?