Meklējot iespējas, kā taupīt vai racionālāk ieguldīt valsts līdzekļus, politikas veidotājiem būtu jāparaugās arī mediju nozares regulācijas virzienā. 

Mazliet pārspīlējot, tomēr reizēm rodas sajūta, ka valsts budžeta dāsni apmaksātu regulētāju kārta ir gandrīz vai biezāka par pašu regulēto nozares profesionāļu slāni.

Gan ar Latvijas komerciālo, gan sabiedrisko mediju darbības pārraudzību ilgus gadus tika galā viens regulators – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb NEPLP. Padomes darbu vadīja pieci Saeimas vēlēti locekļi, kuri savā starpā sadalīja pārraudzības jomas, piemēram, kāds specializējās sabiedriskās TV jautājumos (LTV), cits – uzņēmās atbildību par sabiedrisko radio (Latvijas Radio) programmām, līdzīgi tika dalīta arī kompetence par komerciālo televīziju un radiostaciju darbību.