Nākamajā dienā pēc Saeimas pieņemtā likuma par Stambulas konvencijas denonsēšanu visa pasaule bija aizņemta ar ziņu par kāda Lielbritānijas pilsoņa Endrū Maunbatena Vindzora – viņš arī karaļa Čārlza III jaunākais brālis – nedienām ar atņemto prinča titulu un izraidīšanu no dzīvesvietas karaļa pils tuvumā. 

Par Latvijā notiekošajām kaislībām ap Stambulas konvencijas atcelšanu ne ziņas, ne miņas. Mazums, ko tur ļautiņi plosās. Varbūt viņiem tā patīk vai arī nav cita ko darīt.

Ja bez ironijas, tad ZZS organizēto politisko uzbrukumu pret Stambulas konvenciju vadīja auksts politiskais aprēķins, lai 15. Saeimas vēlēšanu kampaņas sākumā uzprišinātu savu it kā konservatīvo tēlu, kas varēja būt paplucis, strādājot vienā valdībā ar "Jauno Vienotību" un "Progresīvajiem". No morāles viedokļa šis ZZS politiskais uzbrukums bija tikpat nekaunīgs kā "JV" organizētais darījums 2023. gada maijā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās, lai amatā nokļūtu Edgars Rinkēvičs. Šī darījuma cena bija līdz tam pastāvējušās konservatīvās koalīcijas ("JV", Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts") demontāža un jaunas kreisi centriskas koalīcijas ("JV", ZZS, "Progresīvie") izveide, kā arī Stambulas konvencijas pieņemšana, lai mēs tā smuki izskatītos Eiropā un, kas to lai zina, varbūt rastos arī kādas labas karjeras iespējas ES vai NATO struktūrās toreizējam premjeram Krišjānim Kariņam. Tā ka abi politiskie darboņi – "JV" un ZZS – ir vienlīdz sevis cienīgi.