Pie Latvijas kara muzeja filiāles Oskara Kalpaka piemiņas vietas "Airītes" vadītāja Roberta Sipenieka viesojoties, sēžam pēc svaiga koka smaržojoša tikko atjaunotā varena izmēra saimniecības ēkā.

Tā ir būve kompleksā, ko projektējis Kalpaka bataljona Studentu rotas komandieris (pēc Nikolaja Grundmaņa nāves), arhitekts Artūrs Galindoms un kurš atklāts, pieminot bojāgājušos brīvības cīnītājus, 1936. gadā. Galindoms projektējis arī Kara muzeju un Armijas ekonomisko veikalu, un "Airītēs" restaurētajā divstāvenē savulaik atradusies ratnīca, liellopu kūts, siena šķūnis – viss kā laukos. Mans sarunu biedrs Roberts Sipenieks ir ne tikai vēstures zinātājs, bet arī Saldus novada Nacionālās apvienības nodaļas vadītājs un domes deputāts.

Kā jūtas Rīgas muzeja lauku filiāles direktors?

R. Sipenieks: Jebkurš vīrietis laukos, iemācoties līmēt stikla šķiedru vai metināt, ko var izdarīt visai ātri, nopelnīs daudz vairāk, nekā strādājot kultūrvietās vai par muzejnieku. Būsim reāli – tas ir piesaistes sirdsdarbs, hobijs. Un kas man visvairāk patīk – tev ir piešķirta teritorija, kas estētiski jākopj, maksimāli izmantojot, pirmkārt, paša spēku, otrkārt, iesaistot vietējos entuziastus. Novadam ir paveicies, ka te ir daudz tādu kultūrvietu, kurās galvenais uzdevums ir kopt un savākt. Kad ir darba pilnas rokas, tu skrien un skrien, nav pat laika apsēsties. Varbūt gadā atrodas pāris stundu, kad piesēst un izvērtēt savu skrējienu vietējās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā. Man "Airītēs" tādā veidā aizritējuši 11 gadi.