Atļaujas piekrastes zvejai izsniedz "pa vecam", zvejnieki nīgri, bet jaunu kārtību nerosina.

Pagājušās nedēļas izskaņā piejūras ciemos un pilsētās visai plaši aizvadīti tradicionālie Zvejnieksvētki. Rīkotāji un apmeklētāji tos arvien vairāk sāk dēvēt vienkārši par Jūras svētkiem. Realitātei daudz atbilstošāk, jo Zvejnieksvētkos satikt īstu zvejnieku būs liels retums vai necerēta veiksme. Īsi pirms kūpinātavas "palaišanas" Lapmežciemā man izdevās satikt vietējo. Kūpināšanas meistaram Armandam Bartušēvicam pirms kurtuves iedegšanas interesentiem nemitīgi nācās atkārtot, ka pie viņa reņģe un vējazivs tiešām esot no vietējiem. Lapmežciemā, neskatoties uz "regulēšanām un papīriem", vairākas vietējo zvejnieku ģimenes seno arodu joprojām spītīgi turot godā, un arī jaunie smagā zvejnieka darba nevairoties.