Pensiju indeksācija, kas notiks 1. oktobrī, šogad būs nedaudz dīvaina – tajā ņems vērā tikai patēriņa cenu indeksu, proti, inflāciju no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam. Citus gadus, piemēram, vēl 2022. gadā, tika ņemta vērā arī apdrošināšanas iemaksu algu summas pieaugums. Vienkārši skaidrojot, otrs kritērijs indeksācijai bija tas, kā Latvijā pieaugušas vidējās algas tautsaimniecībā. 

To rēķina šādi – tiek aprēķināta puse no vidējās algas tautsaimniecībā (2022. gadā vidējās algas puse bija 534 eiro, bet 2023. gadā – 609 eiro) un tiek rēķināta šo summu procentuālā starpība, ņemot vērā arī to, kā augusi inflācija. Šogad inflācija šo pieaugumu noēdusi pilnībā – inflācijas procenti ir lielāki nekā procenti, par cik pieaugusi vidējā alga, un pieaugums ir negatīvs, tādēļ otrs kritērijs netiek ņemts vērā. Arī apšaubīt, ka inflācija pēdējā gada laikā krietni apsteigusi algu pieaugumu, nav iespējams – gandrīz katrs strādājošais ir sajutis savas pirktspējas kritumu.

Taču pensionāri ir satraukušies par ko citu – vecuma un invaliditātes pensijas 1. oktobrī vidēji pieaugšot par 6,4%. Un pensionāri uzskata, ka šāda indeksācija nespēj kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu. Šis arguments ir daļēji patiess. Apšaubīt skaitli 6,4% īsta pamata nav – procentuāli lielākais inflācijas palielinājums bija pirms iepriekšējās, 2022. gada indeksācijas, tad tas pārsniedza 18% un arī tika vismaz daļēji kompensēts iepriekšējās indeksācijas laikā. Jāatgādina, ka pirms gada pensijas tika indeksētas ar četriem dažādiem koeficientiem, kas visi pārsniedza 20% – piemēram, ja apdrošināšanas stāžs bija līdz 29 gadiem, tika indeksēts par 22,87%, bet, ja stāžs ir 45 un vairāk gadi, indekss bija lielāks – 23,69%.