Latvijas likumdevēji turpina apspriest vienu no juridiski riskantākajiem pēdējo gadu likumprojektiem, kas potenciāli var novest pie dārgām tiesvedībām un sekām gan valstij, gan pašiem kredītņēmējiem. 

Runa, protams, ir par Saeimas Finanšu un nodokļu komisijā apspriesto likumprojektu par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Savā pašreizējā attīstības stadijā starp pirmo un otro lasījumu šī likumdošanas iniciatīva ietver divas sadaļas – pirmkārt, valsts ieplānoto hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas un no kuras tiktu finansēta palīdzība grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, un, otrkārt, grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteiktu 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu. Jāpiebilst, ka vienlaikus budžeta likumdošanas paketē ir ietverts likumprojekts par to, ka bankas maksās uzņēmuma ienākuma nodokli avansa kārtībā (tādēļ, lai valsts budžets varētu saņemt no bankām lielāku summu par 2023. gadā gūto peļņu) un ka bankām uz kādu laiku tiek atņemtas visiem citiem uzņēmumiem paredzētās tiesības, ka no UIN tiek atbrīvota tā peļņas daļa, kas tiek ieguldīta atpakaļ uzņēmuma attīstībā.

Ja vērtē likumdošanas iniciatīvas kredītņēmēju atbalstam un to potenciālos efektus, kā arī nākotnes tiesvedības riskus, tad labāka situācija ir ar hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu.