Novembra inflācijas dati, kas parādīja, ka inflācija Latvijā tieši tāpat kā agrāk auga ātrāk nekā citur, tagad arī kritusies ātrāk nekā citur, liek melanholiski apcerēt to, cik ļoti mazās valstis ir atkarīgas no norisēm lielajās valstīs, un atcerēties, ka vienīgā mazo valstu pretinde šai ģeogrāfiskajai nolemtībai ir ātrāka domāšana un ātrāka rīcība. 

Tātad – novembra inflācija Latvijā ir 1%, tā kritusies straujāk nekā citur Eiropas Savienības un eirozonas valstīs. Lai gan arī tā ir sasniegusi pēdējo 28 mēnešu laikā, tomēr šis līmenis ir 2,4%. Mūsu kaimiņiem lietuviešiem gada inflācija novembrī bijusi 2%, bet igauņiem – 4%. Eiropas Savienībā situācija joprojām ļoti atšķirīga – trijās Eiropas valstīs – Somijā, Beļģijā un Itālijā – tā ir vēl zemāka par Latvijas 1%, bet ļoti daudzās augstāka – Vācijā un Spānijā 3,2%, bet Čehijā pat 7,3% un Ungārijā 7,9%. Vairums ekonomistu uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā inflācija visā Eiropā atgriezīsies Eiropas Centrālās bankas noteiktajās mērķa robežās, proti, zem 2% gadā. Atminoties, ka vairāk nekā pusgadu starp pērnā gada jūliju un šī gada februāri inflācija Latvijā stabili turējās virs 20% robežas un virknē mēnešu pārsniedza 21 un 22%, jāsecina, ka šis ir ārkārtīgi iespaidīgs inflācijas kritums.