Kad pirms nedaudz vairāk kā gada bijušais premjers Krišjānis Kariņš ("JV") kā savu pēcteci amatā "Jaunās Vienotības" valdei piedāvāja atbalstīt Eviku Siliņu ("JV"), viņš to pamatoja ar nepieciešamību nodot varu jaunās paaudzes politiķei, kura varētu kļūt par "Jaunās Vienotības" līderi 15. Saeimas vēlēšanās 2026. gadā. 

Daļai biedru tas bija negaidīti. "JV" nodaļām arī nebija dots laiks apspriesties, bet viņi uzticējās K. Kariņa toreizējai autoritātei un šo izvēli atbalstīja. Pa šo gadu kaut kas ir noticis citādi, nekā bijušais "JV" līderis toreiz bija iztēlojies. K. Kariņš ir aizgājis no "Jaunās Vienotības" valdes un nav vairs politikā, bet bijušā premjera dzīvesbiedre Anda Kariņa žurnālā "Ieva" gada nogalē atzina, ka viņas balsi vēlēšanās "Vienotība" ir zaudējusi, daļēji tajā vainojot arī E. Siliņu.

Vienkārša gadumijas uzruna

Premjeres gadumijas uzrunu Latvijas iedzīvotājiem pēc iepriekšējām vairākām pretrunīgi vērtētām viņas izpausmēm – piemēram, kolēģim veltītam nepieklājīgam izsaucienam Saeimas sēdē vai nespēju nodrošināt Latvijas Bankas (LB) prezidenta ievēlēšanu termiņā – daļa sabiedrības gaidīja ar īpašu interesi. Taču 31. decembra vakarā dzirdējām vienkāršu runu mājas gaisotnē pie eglītes, uzsverot ģimeniskumu kā vērtību. Tajā arī nebija nekā tik spilgta, lai rosinātu teiktā apspriešanu sociālajās platformās.

Iespējams, tāds arī bija premjeres nolūks – pēc diezgan trauksmainā gada pēdējā mēneša nepievērst sev lieku uzmanību. 

Viņas "burbulī" cilvēki atrada, pie kā var piekasīties. Taču ar politiku nesaistītos "burbuļos" tālāk no Rīgas E. Siliņas vienkāršā uzruna šķitusi sirsnīga. Viņa aicināja lepoties un izjust gandarījumu par saviem un citu latviešu sasniegumiem. Tas dodot drosmi noticēt sev un papildu enerģiju izdarīt vairāk, nekā pašiem šķiet iespējams.