Reizi pāris gados visi labie gari sūta latviešiem enerģiju, kas uzlādē vienojošai kopības sajūtai un tēvijas mīlestībai uz ilgu laiku, it kā Laimas māte būtu dzirdījusi nāciju no spēka traukiem. Tas ir lādiņš, kas liek aizmirst ikdienas sūrmi, pārtikas inflāciju, valsts ekonomisko atpalicību un pārējās problēmiskās nebūšanas. Dzīvesprieks atgriežas, apkārt tiek gaišāks un rodas nesatricināma pārliecība, ka mums viss būs labi.

"Sidraba birzs" estrādē Mežaparkā lielā aizkustinājumā un gaišā pacilātībā noslēgušies XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tāpat kā katras olimpiskās spēles – vislabākie, kādi bijuši un piedzīvoti. Atsauksmes vispozitīvākās. Labākas akustikas un dzirdamības labad noslēguma koncertā stājās šalkt Ķīšezera viļņi, un ezers kļuva rāms spogulis. Radījumi, kas katru mīļu dienu piekliedz publisko telpu ar vērša maurošanu un soctīklus piebāž ar duļķainu informāciju, apsūdzot režīmu sevišķi smagos noziegumos, apmētājot dubļiem, notašķī pastāvošo iekārtu, adžikas asumā kritizē valsts nozadzējus, pagājušonedēļ acīmredzami pietaupīja žulti nākamajiem izvirdumiem, bija ne skaļāki kā čivavas. Lai gan riet bija ļoti nopietni iemesli, piemēram, no to pilsoņu puses, kuri nesaņēma brīdinājuma trauksmes signālu un netika apziņoti savos mobīšos par vētras tuvošanos un tādējādi jutās pazemoti un aizskarti par piederības sajūtas zaudēšanu savai valstij. Izpalika pat tradicionālās mājās atstāto sencīšu pretenzijas par neērtām guļasvietām, par nepietiekamu ēdināšanu vai pārēšanos un par bezgalīgām rindām pie havajām. Šis tas uzšvirkstēja, bet sačūkstēja, nodzisa, izgaisa kā dūmi, skolēniem dzirkstījošām acīm, kvēlām sirdīm gavilējot – hip, hip, urrā Dziesmu svētkiem!