Metla-Rozentāle skeptiska par izredzēm savākt parakstus referendumam par pensiju uzkrājumu izņemšanu

Iniciatīvai par referenduma rīkošanu saistībā ar iespēju izņemt pensiju uzkrājumus, visticamāk, neizdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, vienlaikus šāda iecere priekšvēlēšanu laikā var kalpot kā veids vēlētāju uzmanības piesaistei, šādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Politoloģe uzskata, ka priekšlikumi ļaut iedzīvotājiem izņemt uzkrājumus no pensiju sistēmas būtu vērtējami piesardzīgi, jo tie var radīt būtiskas ilgtermiņa sekas uz cilvēku finansiālo drošību vecumdienās.

Viņa norādīja, ka pensiju sistēmas uzturēšana ir valsts atbildība, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iztikas līdzekļus laikā, kad viņi vairs nav darbspējīgi. Politoloģes ieskatā, īstermiņā iespēja izņemt uzkrātos līdzekļus daļai sabiedrības var šķist pievilcīga, īpaši priekšvēlēšanu laikā, tomēr cilvēki ne vienmēr apzinās šādu lēmumu ilgtermiņa sekas.

Kā piemēru viņa minēja Igaunijas un Lietuvas pieredzi, kur daļa iedzīvotāju pensiju uzkrājumus pēc izņemšanas izlietoja īstermiņa vajadzībām vai izklaidei, nevis ilgtermiņa ieguldījumiem. Viņasprāt, ja šāda iespēja vispār tiktu apsvērta, tai vajadzētu būt pieejamai tikai īpašos gadījumos, piemēram, veselības aprūpes izdevumu segšanai.

Ne visus finanšu lēmumus iespējams pilnībā atstāt pašu iedzīvotāju ziņā, norādīja politoloģe. Kā piemēru viņa minēja nodokļu sistēmu, kur sabiedrībai nav izvēles maksāt vai nemaksāt nodokļus, jo tie nepieciešami valsts finanšu sistēmas uzturēšanai.

Komentējot iespēju ierosināt referendumu par šādu iniciatīvu, Metla-Rozentāle norādīja, ka Latvijā pēdējos gados referendumu iniciatīvas reti bijušas sekmīgas. Viņa atgādināja, ka parasti nepieciešamo parakstu skaitu izdodas savākt tikai par plaši rezonējošiem un sabiedrībai īpaši sensitīviem jautājumiem.

Politoloģe arī norādīja, ka referenduma ierosināšanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, tādēļ maz ticams, ka to varētu īstenot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Viņasprāt, iniciatīva drīzāk varētu kalpot kā uzmanības piesaistes instruments priekšvēlēšanu laikā.

Vienlaikus viņa pieļauj, ka daļu sabiedrības šāds piedāvājums varētu uzrunāt, īpaši cilvēkus, kuri vēlētos pensiju uzkrājumus izmantot dzīves kvalitātes uzlabošanai īstermiņā.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi reģistrēt iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas nozīmē, ka iniciatīvas virzītāji varēs sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai.

CVK lēmums pieņemts, izvērtējot, vai iesniegtais likumprojekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz formu un saturu. Likums paredz, ka pēc iniciatīvas reģistrēšanas ir iespējams sākt vēlētāju parakstu vākšanu, lai noteiktā termiņā savāktu nepieciešamo atbalstu tālākai likumprojekta virzībai.

Likumprojekts paredz izmaiņas valsts fondēto pensiju jeb otrā līmeņa pensiju sistēmā, tostarp paplašinot iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto kapitālu. Starp piedāvātajiem risinājumiem minēta iespēja pensiju otrā līmeņa dalībniekiem noteiktos gadījumos saņemt uzkrāto kapitālu pilnībā vai daļēji pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu, ja likumprojekts parakstu vākšanā iegūst vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju atbalstu, tas tiek iesniegts Valsts prezidentam, kurš to nodod izskatīšanai Saeimā. Ja Saeima likumprojektu nepieņem bez izmaiņām, jautājums nododams tautas nobalsošanai.

CVK norāda, ka turpmākais procesa virziens būs atkarīgs no tā, vai parakstu vākšanā izdosies savākt nepieciešamo vēlētāju atbalstu.

Iedzīvotāji par iniciatīvu varēs parakstīties elektroniski portālā "Latvija.lv", autentificējoties ar drošu līdzekli, kā arī klātienē noteiktās parakstu vākšanas vietās Latvijā, par kurām informāciju publicēs Centrālā vēlēšanu komisija. Parakstu vākšana ilgs līdz vienam gadam no iniciatīvas reģistrēšanas dienas.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa aģentūrai LETA sacīja, ka viņa ir parasts cilvēks, kurš cer sasniegt izvirzītos mērķus. Viņa uzskata, ka arī gadījumā, ja tas neizdosies, iemesls nebūs iniciatīvas kvalitātē, bet gan referendumam nepieciešamā sliekšņa augstumā.

Liepiņa akcentēja, ka situācijā saskatāmi divi aspekti, kas būs jāizvērtē atkarībā no tā, vai mērķis tiks sasniegts. Vienlaikus viņa atzina, ka būs interesanti vērot, cik ātri notiks parakstu vākšana.

Pēc Liepiņas teiktā, sabiedrības atbalsts iniciatīvai patlaban pārsniedz vairāk nekā 73% aptaujāto, kas ir ļoti augsts rādītājs. Tādēļ, viņasprāt, būs redzams, kā iedzīvotāji reaģēs uz iniciatīvu, kas tiešā veidā ietekmē viņu personīgos finanšu līdzekļus.

Jau ziņots, ka CVK lēmumu par opozīcijas partijas LPV iesniegto likumprojektu, kas paredz izmaiņas valsts fondēto pensiju sistēmā, bija solījusi pieņemt ne vēlāk kā 7. maijā.

LPV marta beigās CVK iesniedza reģistrācijai grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai sāktu parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai CVK iniciatīvas izvērtēšanai ir atvēlētas 45 dienas.

Partijā skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt fondēto pensiju shēmas dalībniekiem lielāku rīcības brīvību attiecībā uz uzkrāto kapitālu, paredzot iespēju to pilnībā vai daļēji izņemt arī pirms likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas. LPV piedāvā ļaut otrā līmeņa dalībniekiem izvēlēties starp uzkrājuma turpināšanu, pilnīgu vai daļēju kapitāla izmaksu, kā arī paredz iespēju pēc izmaksas uzsākt jauna fondētās pensijas kapitāla veidošanu.

LPV deputāti ar līdzīgiem priekšlikumiem jau vairākkārt vērsušies Saeimā, taču parlamenta vairākums tos noraidījis. Ņemot vērā Saeimas lēmumus, partija nolēmusi rosināt jautājuma izlemšanu tautas nobalsošanā.

Iepriekš pret iespēju priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus iebilduši gan finanšu nozares pārstāvji, gan Latvijas Banka un Finanšu ministrija, uzsverot riskus pensiju sistēmas ilgtspējai un iedzīvotāju nabadzības pieauguma iespējamību nākotnē.