Pirmskara Latvijā tika nopietni domāts par nākamību. Izstrādāta elektrifikācijas programma ar piecām hidroelektrostacijām. Ar visas tautas atbalstu uzbūvēja Ķeguma HES. Tika izstrādāts likums par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

2000. gadā tauta nobalsoja, ka "Latvenergo" ir visas tautas īpašums. Saeima to apstiprināja. Ķeguma gadījumā daudziem bija uzņēmuma akcijas, bet šodien mums kā īpašniekiem nav neviena dokumenta. Sašķeļot mātes uzņēmumu, tika radīti divi jaunveidojumi (ST un AST), neprasot mūsu piekrišanu. Koncernu pārvalda Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas. Ministriju vēlme no "Latvenergo", ST un AST papildināt valsts kasi. Likumdevējs izdevis likumu un izveidojis institūciju – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Jāsaka, ar plašu pienākumu loku (deviņas funkcijas) un plašām pilnvarām. Pati pirmā – aizstāvēt lietotāju intereses. No šīs funkcijas SPRK gaiņājas visiem spēkiem, teikdama, ka tā jāveic valdībai, pabalstot sociālās grupas, kuras nespēj samaksāt elektrības rēķinus. Cik absurdi – īpašniekam jāprasa pabalsts. Naudiņa tiek dzenāta turp atpakaļ. Un ne mazā. Tie ir miljoni.