Vecs triks, kuru gandrīz pirms katrām vēlēšanām kāds pamanās izspēlēt, lai, kā pašam šķiet, ieņemtu tobrīd galveno vietu uz baltā zirga. Cik vērti ir partiju pirmsvēlēšanu solījumi nekādā gadījumā, nekādos apstākļos neveidot koalīciju ar kādu politiski nepieņemamu spēku? 

Labs piemērs tam ir 14. Saeimas vēlēšanas, pirms kurām "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" pārstāvji pauda stingru apņēmību nekādā gadījumā neiet vienā valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību, kuras līderis un premjera kandidāts bija par smagiem korupcijas noziegumiem tiesātais, ASV un (tagad arī) Lielbritānijas sankciju sarakstos iekļautais Aivars Lembergs. Tā, uz "Latvijas Avīzes" (skatīt 2022. gada 29. septembra numuru) tieši uzdotu jautājumu "ar kādu partiju noteikti nesadarbosieties" "JV" tā laika vadītājs Krišjānis Kariņš saka: "Nesadarbotos ar prokremliskiem spēkiem, kā arī ar ZZS, kas par savu premjera kandidātu ir nominējusi Aivaru Lembergu." Turpat blakus "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens: "Nesadarbosimies arī ar tiem, kas pārstāv oligarhu intereses – "Latvija pirmajā vietā" un ZZS –, kā arī ar populistiskiem spēkiem, kas izsaka antizinātniskus spriedumus." Par to, kā vārdi atbilst darbībai, lieliski var pārliecināties, apskatoties pašreizējās koalīcijas sastāvu... Taču tagad "Progresīvie" piedāvā "Jaunajai Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai kopīgi novilkt citu "sarkano līniju" – pret Aināru Šleseru un "Latvija pirmajā vietā". Turklāt apliecināt to ar īpašu memorandu.