Var tikai izteikt līdzjūtību vēlētājiem, kas nesaprot, kāpēc par Latvijas politikas svarīgāko jautājumu pēkšņi kļuvusi Stambulas konvencija, turklāt tagad jau izskatās, ka uz ilgu laiku. 

Saeimā debates par šo jautājumu aizvadītajā nedēļā ilga gandrīz 14 stundas, desmitiem reižu maļot pa riņķi vienus un tos pašus apgalvojumus. Notiekošais, it īpaši "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" izpildījumā, vairāk atgādināja kaut kādu pašiedvesmas treniņu, kur sapulcējušies neskaitāmas reizes atkārto – es varu, man izdosies… Saeimas tribīnē aizstāvēt konvenciju devās pat tie deputāti, kuru esamību parlamentā aizvadīto vairāk nekā trīs gadu laikā daudzi pat nenojauta.

Taču ne mazāk dīvaini izskatījās arī otra puse, kas debatēs bija mazaktīva (ja neskaita pārstāvjus no "Latvija pirmajā vietā"), bet arī uz tiešiem jautājumiem par savu nostāju atbildēja ar lielām grūtībām. Kā Latvijas Televīzijas žurnālistam atcirta deputāts Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts"), jautāts par balsojuma iemesliem: "Tāpēc, ka es tā gribu..." I. Līdakam, protams, ir talants uz kodolīgām frāzēm, kas paliek Latvijas politiskajā folklorā, ja atceramies viņa slaveno "Aizver muti" (2009. gada Saeimas debatēs, veltītu oponentiem no "Saskaņas"), taču arī citas atbildes īpaši nevairoja priekšstatu, par ko ir pretstāve.