Aizvadītā nedēļa iezīmējās kā traģisks posms partijas "Progresīvie" dzīvē, kad viss, var teikt, sagāja ... bētē, sadrukātie priekšvēlēšanu plakāti jāizmet miskastē. 

Iepriekšējais Ministru prezidenta amata kandidāts Kaspars Briškens vēlētāju acīs sen pazīstams kā interesants eksemplārs, zaudējis labo slavu (ja tāda maz bijusi), novērtēts ar lielākām mīnuszīmēm, ierakstīts melnajos blociņos un nav izpelnījies nedz godu atkārtoti kandidēt uz premjera krēslu, nedz vietu uz "Progresīvo" afišas. Tam čalim bija varens muldamais, bet darīšana uz nulli. Līdzīgā kārtā slikti klājas Briškena pēctecim satiksmes ministra postenī Atim Švinkam, kurš arī izceļas ar spēju vārīties kā putraskatlam, bet pamatdarbu neveic, vilkdams aiz sevis garu problēmu asti un būs ieslēpts ar zemu numuru "Progresīvo" vēlēšanu listēs. Taču trieciens, kas nāca pār augstus morāles principus sludinošo eiropeiski sociāldemokrātisko spēku, piezagās no negaidītās puses, kad ceturtdien Konkurences padome apsūdzēja kafijas tirgotāju Mārtiņu Staķi kā karteļa līdzdibinātāju, un "Progresīvo" skaistulis un eiroparlamentāris izrādījās pilnīgi caurkritis ētikas standartu sietam.