Neraugoties uz aktīvo valdošās koalīcijas uzticamo lielo kranču un mazo šuneļu – oficiozu "Cīņa", "Pravda", "Progresīvo balss", "Jaunais vienotībnieks", Latvijas sabiedrisko mediju – un rečekistu mobilizēto intensīvo pretdarbību, joprojām no publiskās telpas nav izskausts konservatīvo elementu, nacionāli noskaņoto eksemplāru, bezpartijisko, vienkāršo cilvēku, senioru, lauku ļaužu, Zemnieku saeimas un pārējo valdībai nepietuvināto dienaszagļu viedoklis, kuru tie samērā netraucēti un svabadi vēl pauž atlikušajos neatkarīgās preses izdevumos, piemēram, "Latvijas Avīzē", un interneta vietnēs, izmantojot sociālo tīklu iespējas.

Šie cilvēki jauc pēdas, dalās un organizējas grupējumos kā "Dīvāna ekspertu savienība", "NA troļļu armija", "Datortaustiņu klabinātāju asociācija", "Kremļa naratīvs" un citi. Viņu attieksme pret valdību – pārsvarā nicinoša, viņu dzīves šķietami lielākais uzdevums – nepārtraukti apšaubīt ministru kompetenci, dialoga spējas – apaļa nulle! Kuram nepatīk Siliņkundzes valdības aktivitātes zemas kvalitātes lauku skolu likvidēšanā, kuram nav pieņemams eiropeiskais politiskais kurss, iestājoties par Stambulas konvencijas un Kopdzīves likuma akceptēšanu, kurš nav pietiekami fanātiski zaļš, kurš griež zobus pret vēsturiski pirmo kreisas ievirzes Ministru kabinetu Latvijā un kuriem ne no šā, ne no tā vienkārši ir vēlēšanās piesmirdināt tīro gaisu ar indīgu gāzu mākoni.