Tas ir stereotipisks uzskats, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Jēkaba Straumes vadībā neizkašā vairāk sabiedriskā lietderīguma graudus, kā gailis ar savām vistām, rakņājoties sētsvidū, kaut budžetam 171 pretkukuļošanas cīnītāja uzturēšana izmaksā 17 miljonus eiro gadā. 

Nevar teikt, ka KNAB nekonstatē, nestrādā, izšāvuši pulveri un sēž, rokas klēpī salikuši, spējot noķert vien sīkas mailītes. Raugi, mūsu korupcijas apkarotāji darbojas pēc mazpazīstama noslēpumainā un aizplīvurotā Honkongas parauga, par kura piemērošanu zin tikai informēti cilvēki – nebūtu nemaz labi, ja par likumpārkāpumu izmeklēšanā izmantojamām metodēm uzzinātu mahinatori, šurimuri žuliki un citi noziedzīgie kaitēkļi. Honkongā strādā klusu, zamša cimdiem, zīda cilpām. Honkongas piemērs korupcijas novēršanā nozīmē, ka profilakses darbu par kukuļošanas noziedzīgo dabu uzsāk, iepazīstinot ar pamatlietām bērnudārzniekus, pludinot pa Daugavu pilsoņu acu priekšā aisbergus, tādējādi norādot uz korupcijas neredzamo daļu un grūtumiem rociņā pazeltīšanu apkarot, un turpina skaidrošanu līdz cilvēku sirmam vecumam vieslekcijās pansionātos.