Daudzi namīpašnieki ir sabijušies pakāpties, lai nolasītu rādītāju gāzes skaitītāja lodziņā. Dzīvokļos klienti gaida lēsi par janvārī patērēto siltumenerģiju kā pie deniņiem pieliktu vēsu pistoles stobru. Citi mājsaimnieki noskrējušies pa veikaliem, meklējot apkures katlam nepieciešamās sadārdzinātās briketes un granulas. 

Bargā ziema paralizējusi valsti un sinoptiķi prognozē vēl aukstākas, dzesētākas gaisa temperatūras februārī. Latvija ir zem ledus vāka, Dagdā mājas iesnigušas līdz skurstenim, Rīgā ielas sedz grumbuļaini ledaini pampaki, pat Liepāja ietinusies sniegājos. Pilsētas un laukus pārņēmis ilglaicīgs sibīriski arktisks svelošs, dzeldīgs aukstuma vilnis. Telpas, taupīgi apejoties ar kurināmo, iesildītas līdz 12–14 grādiem, cilvēki tveras zem stepētām segām, lieto termoforus, ieāvušies čībās, virsū savilkuši biezākos džemperus ar vārgām cerībām uz izdzīvošanu.

Dramatiskos apstākļos valdībai neklātos uzgriezt muguru, sak, lai vienkāršie cilvēki iztiek, kā mācēdami. Ameriku plosa sniega vētra un nepieredzēts sals. Administrācija nāk talkā katastrofā cietušajiem, izsludina ārkārtas situāciju, rezervētas septiņmiljonu siltās maltītes, palielinātos rēķinus nevajadzēs maksāt, būs nodokļu atvieglojumi līdz pat nulles ievākumam. Mūsu zemē tādi palīdzības pasākumi būtu gandrīz sensācija. Latvijas vadībā diemžēl atradušies tikai pāris dvēseles cilvēku un, kā vienmēr, pirmais ar atsaucību vēlētājiem pazīstamais ekonomikas ministrs Viktors Valainis.