Jūs – gangsteri! A jūs – Kremļa pakalpiņi! Murmuļi! Sūdbambāļi! Atpakaļrāpuļi! Iznīcināt tādus! 

Tā pagājušo un šonedēļ švīkstēja pliķi un pļaukas sakratītā zirnekļu trīslitrenes burkā, ko pazīstam arī pēc nosaukuma – Evikas Siliņas vadītā valdošā koalīcija. Te nebij ne miņas no brālības un biedriskas saprašanās savienības. Kādreizējie partneri, pirmās kreisās valdības locekļi "Jaunā Vienotība", Zaļo zemnieku savienība un "Progresīvie" bij’ pārslēgušies uz savstarpējo darvošanu, samazgu liešanu un dubļu mešanu, apvainojot viens otru – kas uz citiem saka, tam uz mēles kaka. Bija skaidrs, ka cilvēciskais siltums partnerattiecībās vairs nemājo, izturēšanās pret otru ir tik izvairīga, ka tas ķiplokus saēdies un izplata nelabu smaku.

Politiķi sastresojās pēc "ārkārtēja", "turbulenta" notikuma – ZZS atbalsta opozīcijas vēlmei atcelt, gudri izsakoties, denonsēt Stambulas konvenciju. Ar šo dokumentu zemsavieši bija noņēmušies nudien kā turki. Kāpēc taisni šobrīd? Vai kritīs vecais un veidojas jauns valdības sastāvs? Kāds terpentīns dzen uz priekšu ZZS? Tika sasaukti konsīliji, izvirzītas sazvērestības teorijas, vadošiem politologiem, analītiķiem, notikumu dziļūdeņu pētniekiem bija ko spriest tā un šitā, piesaistot uzmanību publiskās telpas perimetrā. "Progresīvo" runātīgais frakcijas pārzinis Ļeņins – Šuvajevs ar neapbruņotu aci pamanīja rēgojamies pie apvāršņa pār koalīciju nolaidušos milzīgo Aivara Lemberga ēnu, jo kā gan puzeniekam nebūtu biezs vārds sakāms turku papīra atcelšanas sakarā, un, atkailināta negatīvisma piesātinātajā periodā ik dienu viesojoties TV studijā, progresīvā Andrīša skats bija arvien traģiskāks, likās, Iļjičs tūliņ laidīs pinkšķi.