Kārtējo reizi kā vecas sētas izgāzušies tumsoņas politologi un mediju štata komentētāji, kuri bija negatīvi noskaņoti, skeptiski, neticīgi un uzskatīja, ka būs ārkārtējs brīnums, ja Andrim Kulbergam apstākļu sarežģītībā izdosies sastādīt valdību strandējušās un sēklī izmestās "Jaunās Vienotības" fīrētās koalīcijas vietā. 

It īpaši skepse vairojās, kad viena no galvenajām prognozistu ceha "autoritātēm" Iveta Kažoka bija noliegusi jauna kabineta rašanās iespējamību. Nezinu, kādēļ tādi secinājumi, varbūt politikas reģi dzird balsis no augšas, bet ar analīzes dotībām un trenētu skatienu nav apdāvināti.

Protams, mūsu partijas ir valstiski domājošas, un, ja šo īpašību pastiprina Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pārliecinoši vīcinātā pātadziņa, tad – dui! – uz priekšu. Rīgas pilī nācējiem tika ļoti likts pie sirds apdomāties un apzināties, cik svarīgi, lai Latvijai taptu jauna, darboties spējīga valdība. Ka nevar peldēt pašplūsmā ar demisionējušu recekli – bez diviem ministriem un būtiskiem atslēgas cilvēkiem. Ka valsts nevar iztikt bez Aizsardzības ministrijas vadošajām personām, ja droni būkš zilo ezeru zemes cilvēkiem uz galvas, un vispārējā nedrošības atmosfērā.