"Simtgades periodu cilvēks vēl var salīdzinoši labi aptvert – samērot ar pašu vai apkārt esošo koku mūžu, arī savas valsts pastāvēšanu. Esmu priecīgs, ka šajā saspringtajā pavasarī esat atraduši laiku, no tuviem un tāliem Latvijas novadiem ieradušies šeit, Kusā, lai atzīmētu savas skolas pastāvēšanas simtgadi," atklājot svinības, absolventus, skolēnus, skolotājus un viesus uzrunāja Madonas novada Kusas pamatskolas direktors Agris Sārs.

No visiem simtgades direktoriem tieši viņam šī amata stāžs izrādījies visgarākais – 23 gadi. Simboliskos vārdus par saspringto pavasari ļoti daudzi pasākuma apmeklētāji uztvēra ļoti tieši, jo tobrīd tikai pirms pārdesmit minūtēm Tamperē bija noslēdzies Pasaules čempionāta pusfināla mačs starp Latviju un Kanādu. Tā rezultātu un arī tālākos notikumus, noslēdzoties šim, latviešiem tagad tik svarīgajam sporta forumam, šobrīd zina ikviens Latvijas iedzīvotājs, neskatoties uz to, kādās skolās viņš būtu gājis. Taču tobrīd… Tobrīd bija kā parasti – tikai daži ticēja, lielākā daļa šaubījās un bija sarūgtināti. Kādas vēl svinības?

Taču daudz pieredzējušais direktors prata vadīt un iedvesmot arī tādā situācijā. "Vīri, paceliet rokas, kas ar mani pirms nepilniem 50 gadiem uz Kusas dīķiem spēlēja hokeju? Uzvaras neviens nedāvina, viss pašiem jāizcīna, un to mēs jau tad sapratām!" dalībniekus uzrunāja Agris Sārs, zālē tiešām pacēlās desmitiem roku, sākās aplausi, pat ovācijas, atgriezās optimisms, un svinības varēja pilnvērtīgi sākties.